Izstādē piedalās arī mākslinieki no Latvijas – Vika Eksta un Matīss Gricmanis, kuri savos darbos izceļ tēmas un notikumus no Latvijas pagātnes, aktualizējot tos plašākā Baltijas un pasaules kontekstā.
Darbā "Sarunas ar tēti" fotogrāfe un videomāksliniece Vika Eksta pievēršas šodien aizmirstajam Afganistānas karam. Tajā pret savu gribu tika ierauti daudzi padomju republiku, arī Latvijas iedzīvotāji, kas bija iesaukti obligātajā dienestā Padomju armijā, tostarp arī mākslinieces tēvs. Lai gan kara individuālās psiholoģiskās sekas gan Latvijā, gan citās bijušajās padomju bloka valstīs ir graujošas, Afganistānas karš ir viens no 20. gadsimta vēstures noklusētajiem un neapspriestajiem notikumiem, par ko nerunā ne dalībnieki, ne sabiedrība kopumā.
Savukārt Matīss Gricmanis kopā ar lietuviešu mākslinieci Onu Jučiūti interpretē latviešu auditorijai jau pazīstamās Kaspara Irbes dienasgrāmatas skaņas instalācijā "Vārava", ko veido dramatizēts dienasgrāmatu lasījums un audiālas kontekstualizācijas. "Vārava", pievēršoties Irbes personībai un pieredzei, izceļ citādā izdzīvošanas iespēju varas maiņu laikā, kā arī problematizē šķietami homogēno 20. gadsimta sabiedrību.
Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, kā arī Ukrainas, Polijas, Somijas un Nīderlandes: Anastasija Sosunova (LT), Eleonora de Monteskjū (FR/EE), Jāna Kokko (FI), Laima Kreivīte (LT), Lia Dostijeva un Andrijs Dostlijevs (UA/PL), Ona Jučiūte (LT) , Kvīnsijs Gario un Mina Oauirsta (NL), Paulīna Puķīte (LT/GB), Ūlo Pikkovs (EE) un Zuzanna Hercberga (PL). "Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirstas vai ignorētas un izslēgtas no oficiālās vēstures, gan aicinot ieklausīties individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus. Kāda ir šo stāstījumu vieta tagadnē? Kā mēs tos varam integrēt savā vēstures izpratnē? Ko tie maina uztverē par apkārtējo pasauli?" skaidrots izstādes aprakstā.
Izstādes kuratores ir trīs Baltijas valstu mākslas zinātnieces: Margareta Tali no Igaunijas, Egle Mikalajūne no Lietuvas un Ieva Astahovska no Latvijas.
Sākotnēji Rīgā izstāde tapa kā daļa no projekta "Izzināt sarežģīto pagātni", kas pievērsās jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Izstādes turpinājums Viļņā ir daļa no šī projekta ģeogrāfiska un institucionāla paplašinājuma – ar nosaukumu "No sarežģītās pagātnes uz kopīgu nākotni" Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs to veido sadarbībā ar Nacionālo mākslas galeriju Viļņā, OFF-Biennāli Budapeštā, Lodzas Mākslas muzeju un Malmes Mākslas muzeju Eiropas Savienības programmā "Radošā Eiropa". Šis projekts pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām, alternatīvām pieejām auditorijas iesaistē, mākslas mediācijā un starpdisciplinārās sadarbībās.
29. aprīlī pulksten 18.00 gaidāma izstādes atklāšanai veltīta performance "Sarežģītā tagadne. 65 dienas" – audiāla Ukrainas kara dienasgrāmata caur saksofona, tubas un gāzes cauruļu veidotām skaņām. Pūšaminstrumenti savieno metālu ar elpu; katru kara dienu iezīmē gāzes cauruļu svilpiens. Atbalsi veidojošais objekts ir sametināts no tā, kas palicis pāri no gāzes caurules, kas tika izmantota skulptūrā "Uzbēruma arka" – visvairāk apspriestā publiskā mākslas darba neatkarīgās Lietuvas vēsturē.
30. aprīlī pulksten 13.00 Nacionālajā mākslas galerijā būs skatāma mākslinieces Zuzannas Hercbergas performance, kas iepazīstinās ar izstādē skatāmā darba "Brīvprātīgās par brīvību" galvenajām varonēm. Šis darbs ir veltīts Polijas un Latvijas ebreju sievietēm, kas piedalījās Internacionālajās brigādēs Spānijas pilsoņu karā (1936–1939), lai vērstos pret galēji labējo un antisemītisko ideoloģiju ekspansiju Eiropā. Pēc performances notiks arī citu izstādes mākslinieku vadīta ekskursija.
