Ainavu māksliniekam Valdim Bušam, kurš vienmēr publiski uzsvēra savu piederību Latgalei, šogad būtu apritējuši 93 gadi.
Sapņi tik tiešām piepildās – pirmā starptautiskā glezniecības plenēra izstādes “Valdis Bušs 2017” atklāšanā uzsvēra Valda Buša dēls Ilmārs Bušs. Viņš ir gandarīts, ka beidzot izcilā ainavu meistara piemiņai veltīto darbu izstāde veidota tēva dzimtajā Viļakas pusē. Valdis Bušs radījis vairākus tūkstošus gleznu, lielāko daļu gan vēlākajā dzīves vietā – Jūrmalā. Viņa sirdij Latgale vienmēr bijusi tuva, un arī raksturā izcēlušās latgaliešu īpašības - spītība, izturība un šerpums.
“Kā viņš pats teica: īstens katolis. Un arī īstens čangals. Viegli sadzīvot ar viņu nebija,” saka Ilmārs Bušs.
Daugavpils Marka Rotko centra vadītāja vietnieks Māris Čačka norāda: “Viņš ir viens no ražīgākajiem Latvijas ainavu meistariem, kurš ir strādājis līdz pat sava mūža pēdējai dienai, radot nepārtraukti, un ir bijušas situācijas, kad viņš savus pavisam svaigos vēl nenožuvušos mākslas darbus nes uz jaunām izstādēm.”
Valdim Bušam veltītā izstāde tapusi sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, kas glezniecības plenērā iesaistīja vienu latviešu mākslinieci un piecus ārzemju pārstāvjus no Itālijas, Ungārijas, Spānijas, Lietuvas un Slovākijas.
“Vienas dienas laikā mēs varējām redzēt ļoti daudzus laika apstākļus: lietu, sauli, varavīksni. Protams, ainavas un atmosfēras nianses Baltijā ir mazliet savādākas,” atzīst mākslinieks no Slovākijas Jans Valiks.
“Mani kolēģi no Spānijas, no Itālijas, uzreiz viņiem tas zaļums, kas mums te ir tāds īpašs un tik svaigs, viņi uzreiz to sāka gleznot bezgalīgi. Bet es atkal ieraudzīju, ka ir tās ugunspuķes, rapši, tas ir tik koši un skaisti,” saka ainavu māksliniece no Talsu novada Guna Millersone.
Mākslinieki atzīst, ka ir svarīgi, lai māksla būtu pieejama ikvienam – ne tikai lielo pilsētu, bet arī reģionu iedzīvotājiem. Viļakas novadam kā dāvinājums pasniegta vienīgā Valda Buša glezna, kam autors pats devis nosaukumu “Viļaka”.
“Šī glezna ar katoļu baznīcas diviem torņiem un Viļaku ir ļoti labi saglabājusies, un tas ir septiņdesmito gadu sākums, un man prieks, ka šī glezna būs Viļakā,” atzīst Ilmārs Bušs.
Izteikta arī ideja, ka turpmāk Viļakā varētu izveidot Valda Buša māju, kurā blakus ieskatam vēsturē būtu skatāmas arī mākslinieka gleznotās ainavas un citu starptautisko plenēru rezultāti.