Kultūras ziņas

Jūrmalas muzejā A. Ģērmanes, I. Gaujas un A. Dobičina tēlu pasaule

Kultūras ziņas

Gatavojas koncertam “Amao Omi” jeb “Bezjēdzīgais karš”

Rīgā viesojas viens no kinētiskās mākslas pamatlicējiem - Rožē Vildērs

Viens no kinētiskās mākslas pamatlicējiem Rožē Vildērs ar izstādi viesojas Rīgā

Pagājušā gadsimta 60. gados Francijā dzīvojošais kanādiešu gleznotājs Rožē Vildērs (Roger Vilder) nolēma krasi mainīt radošās izpausmes un pievērsās kinētiskajai mākslai jeb mākslas virzienam, kurā vizuālos darbus papildina kustība. Mūsdienās Vildēru uzskata par vienu no pasaules nozīmīgākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem. 11. maijā Latvijas Mākslas akadēmijā atklāta Vildēra darbu izstāde.

Gleznas, kuras atdzīvina kustība. Tā savus darbus raksturo mākslinieks Rožē Vildērs, kas pirms apmēram 60 gadiem savos darbos ģeometriskās figūras apveltīja ar kustību.

"Izstādē ir objekti, kas veido kustību, ir motorizēti, atšķirībā no gleznām un skulptūrām, kas ir radītas vairākus tūkstošus gadu pirms un bija statiskas. Tomēr es uzskatu, ka mākslas darbi vairs nav tikai kā dekorācijas, mūsdienās tie ir jāveido tā, lai cilvēki tos varētu pieredzēt citādāk," stāsta mākslinieks.

"Mums ir jāiedomājas tas tieši tā, jo pasaulē nekas nav statisks, nekas, kas stāv uz vietas," uzsver Izstādes kuratore Anna Sausverde-Ellger. "Rožē attīstīja to, ka ne tikai viss ir kustībā, bet kustība atkārtojas, ritms atkārtojas. Mēs varam to skatīt, kā gadalaiki mainās, mēs varam to skatīt, kā ūdenī iemests akmentiņš izraisa ap sevi skaistus apļus… jebko, un tā ir viņa galvenā doma."

Stāstot par to, kā māksliniekam radusies ideja par šādiem darbiem, viņš atzīst, ka sākumā pat nemācējis strādāt ar mehanizētām ierīcēm. Pirmais darbs tapis gada laikā.

"Es pat nezināju, kā nomainīt mašīnas eļļu. Neko nezināju," atklāj Vildērs. "Bet pamazām es mācījos ar to strādāt, veidojot atšķirīgus darbus. Tāpat es iedvesmojos no dažādiem māksliniekiem, piemēram, no Pīta Mondriāna. Viņš bija veidojis gleznu sērijas, bet nekad tās neattīstīja kustībā. Tomēr es ticu, ka, ja viņš būtu dzīvs, viņš izdarītu kaut ko līdzīgu kā es."

Mūsdienās Vildēru uzskata par vienu no nozīmīgākajiem kinētikas stila pārstāvjiem. Turklāt, viņš savu radošo darbību ir attīstījis 60 gadus – līdz pat mūsdienām.

"Apmeklētāji varēs redzēt, ka pie dažiem darbiem viņš ir strādājis pāri par 30 gadiem, sākums ir septiņdesmitie un gala doma 2000. gadu sākumā," stāsta izstādes kuratore. "Skatītājiem es ļoti iesaku uzkavēties ilgāk un mēģināt iedomāties un attīstīt to savu domu, asociāciju, kas viņiem būtu prātā. Kad cilvēki saka: "Es neko no tā nesaprotu, es tur neiešu," tas nav pareizi. Ja ir atvērtība un ziņkārība, gan jau katrs kaut ko ieraudzīs."

Rožē Vildēra darbus Mākslas akadēmijā varēs aplūkot tikai līdz 20. maijam, tādēļ interesentiem nepieciešams pasteigties. Tāpat jau rīt jebkuram interesentam ir unikāla iespēja apmeklēt mākslinieka lekciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt