Venēcijas biennāles dienasgrāmata
Venēcijas biennāles dienasgrāmata seko līdzi Latvijas komandas ceļam uz Venēciju, ekspozīcijas iekārtošanas aizkulisēm un starptautiskās izstādes norisei.
59. Venēcijas mākslas biennāle un tāpat arī Latvijas paviljons ir oficiāli atklāts, interesenti ik dienu apmeklē vērienīgo izstādi, bet mākslinieces Skuja Braden un pārējie Latvijas komandas pārstāvji devušies mājup, un galveno funkciju paviljona uzraudzīšanā un tilta veidošanā uz Latviju esam uzņēmušās mēs – paviljona asistentes. Visas sešas esam Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentes vai absolventes, un, darbojoties pāros, katra izdzīvosim kādu no biennāles posmiem.
Strādājot biennāles pirmajā periodā, kā neatsveramu ieguvumu saredzu iespēju izjust lielo rosību mākslas un preses pārstāvju apmeklējumu dienās pašā sākumā, kā arī iepazīšanos ar māksliniecēm. Ar Ingūnu Skuju un Melisu Breidenu tikāmies dienu no dienas, jo kopīgi apmetāmies vienā dzīvesvietā. Pa dienu regulāri sekoju viņām līdzi paviljonā, klausoties daudziem kuratoriem un galeristiem veltītajos entuziastiskajos stāstījumos par darbu tapšanu. Mākslinieces par darbiem stāsta tik atraisīti, tik dabiski, tāda sajūta, it kā jūs ciemotos viņu darbnīcā Lielvārdē, kur viņas gluži kā nama saimnieces visu izrādītu. Patiesībā jau viņas arī ir šī nama – Latvijas paviljona – saimnieces, un jau no pirmās dienas ir dzirdami sajūsmas un atzinības vārdi par Skuja Braden paveikto.
Cilvēki saka, ka šeit var novērtēt milzīgu ieguldīto darbu, un šķiet, ka mākslinieces no porcelāna var radīt jebko – no viena ābola vai mazas Budas figūriņas līdz pat lielai un krāšņai gultai.
Bet vakaros, kad daudzie stāsti interesentiem bija izskanējuši, mūsu sarunas ar Ingūnu un Melisu turpinājās pie vakariņu galda, un tieši tāds pats dabiskums valdīja arī šajās reizēs. Stāsti par dzīvi, par abu satikšanos, par daudzām grūtībām, kas piedzīvotas ceļā, – tas viss manu iespēju uzcelt tiltu uz Latviju nākamajiem apmeklētājiem padarījis daudz niansētāku.
Mākslas studentes no Nīderlandes, tēlniecības praktikantes no Vācijas, mākslas skolas audzēkņi no Sjēnas Itālijā – tik dažādi cilvēki Latvijas paviljonā šajās dienās ir smēlušies iedvesmu savam radošajam darbam. Apmeklētāji ne vien pauž apbrīnu par Skuja Braden filigrāno veikumu, bet labprāt arī jautā par to, kāda šobrīd Latvijā ir attieksme pret viendzimuma pāriem, kā pavirzījies darbs dzimumu līdztiesības veicināšanā un vardarbības mazināšanā. Šīs tēmas daudz vijas cauri mākslinieču darbiem. Bet vāze ar Vladimira Putina seju (darbs “Toreiz un tagad”, 2014) un pie Latvijas paviljona blakus mūsu sarkanbaltsarkanajam plīvojošais Ukrainas karogs ir atskaites punkts sarunām par prātam neaptveramo situāciju Ukrainā, par Putina un viņa daudzo kalpu asinskāri un necilvēcību. Uzbekistānas paviljonā strādājošais asistents stāsta, ka bēdzis no Krievijas, izskanot idejai par jaunu un karotspējīgu vīriešu iesaukšanu armijā. Atgriezties Krievijā šim puisim, visticamāk, vairs nebūs iespējams. Divas kundzes no Lielbritānijas un Austrijas vaicā, vai man kā latvietei nav bail, prasa, kādas pie mums ir latviešu un krievu attiecības. Bet sieviete no Berlīnes pauž ļoti cilvēcisku atbalstu. Apmaināmies ar kontaktiem, viņa aicina uz tasi kafijas Berlīnē, un tad, cerams, arī karš būs beidzies.
Uz satikšanos Skuja Braden uzburtajā pasakā – porcelāna pasaulē Latvijas paviljonā! Uz tikšanos kanālu pilsētā Venēcijā! Viss turpinās!
Venēcijas biennāles dienasgrāmata
KONTEKSTS:
Latviju Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē ar ekspozīciju "Selling Water by the River" ("Tirgot ūdeni upes malā") šogad pārstāv mākslinieču duets Skuja Braden (Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena).
Venēcijas biennāles mākslas izstāde šogad norisināsies no 23. aprīļa līdz 27. novembrim. Latvijas paviljonu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.