Venēcijas biennāles dienasgrāmata. Kā Latvijas paviljons kļuva par māju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas paviljons Venēcijā patiešām ir ilgi gaidīta un projektēta māja – ne tikai tāpēc, ka paviljonā tiek iekārtota Skuja Braden porcelāna dzīves telpa, bet mājīgums caurstrāvo visus šīs mājas tapšanas posmus – sākot ar darbu apzināšanu un kartēšanu, līdz ar pašu mākslinieču šī brīža un kādreizējo māju iepazīšanu.

Venēcijas biennāles dienasgrāmata

Venēcijas biennāles dienasgrāmata seko līdzi Latvijas komandas ceļam uz Venēciju, ekspozīcijas iekārtošanas aizkulisēm un starptautiskās izstādes norisei.

 

 

Paviljonu "Tirgot ūdeni upes malā" veido vairāk nekā 300 visdažādāko izmēru porcelāna darbi, kas izstādes tapšanas sākumā bija pavisam atšķirīgās gatavības pakāpēs – daži bija tikai jāatrod, citi jāatjauno, bet vērienīgākie, kas tapuši tieši paviljonam, tobrīd vēl tikai tika veidoti. Pēc darbu apzināšanas un apkopošanas, sākās, kā jau visām mājām nozīmīgs process – pārvākšanās.

Pirmā pārvākšanās bija uz maketu mērogā 1 pret 10 – tālāk uz digitālu vidi, pēcāk arī uz paviljona prototipu Rīgā. Mājās katrai lietai ir sava vieta, tamdēļ bija svarīgi telpā procesiem ļaut notikt dabiski un ļaut iesakņoties arī nejaušībām, lai neizjauktu māju sajūtu pamatojošo harmoniju. Šīm simboliskajām pārvākšanās reizēm sekoja citas pavisam burtiskas pārvākšanās – pagājušā gada rudenī mākslinieces pārvācās no Aizkraukles uz Lielvārdi. Vēlāk 17. janvārī, kas atzīta kā gada depresīvākā diena, pa apledojušiem ceļiem trīs mikroautobusi ar porcelāna kravu devās uz Rīgu. Porcelāna darbi tika atpakoti, tika radīti to ietvari – mēbeles, bet, kad beidzot atkal bija kļuvusi par porcelāna māju, to nācās izjaukt, atkal iepakot un vest uz Venēciju. Un ar tām pašām pārvākšanās kastēm mēs ieradāmies Venēcijā, lai no jauna radītu māju sajūtu, bet tikai šoreiz paviljonā Arsenālā un šoreiz uz ilgāku laiku.

Ierodoties Venēcijā, sajūta bija līdzīga kā īrējot nemēbelētu dzīvokli – uz sienām un grīdas vēl jūtama iepriekšējo iemītnieku klātbūtne, bet aukstums, kas valdīja telpā, liecina, ka šeit neviens nedzīvo jau ilgāku laiku. Mēs neiznīcinājām šīs pēdas un atstājām to kā vēsturisku pašas vietas liecību, jo katrā telpā māju sajūta veidojas apdzīvojot jau tajā esošo un to papildinot ar ko jaunu un personīgu. Telpā mēs ievācāmies maigi un ar pietāti gluži kā ievācoties īrētā telpā, taču pavisam spilgti un pamanāmi. Tā mūsu "dzīve uz (porcelāna pilnām) kastēm" turpinājās paviljonā. Izkārām pie paviljona centrālā loga Latvijas un Ukrainas karogus, kā to darījām, dzīvojot Rīgā, un lēnām sākām šo vietu apdzīvot, ienesot mēbeles un mākslas darbus un iededzot gaismu. Paviljonā mēs bijām katru dienu un pavadījām tur laiku strādājot, sarunājoties un klausoties mūziku – gluži kā mājās. Latvijas paviljons izcēlās ar savu siltumu, dzīvīgumu un ģimeniskumu, ko tas ap sevi izplatīja. Un caur šo siltumu tas ne tikai formāli, bet arī emocionāli ir kļuvis par māju, kurā gribas ne tikai ienākt, bet arī palikt un atgriezties.

Venēcijas biennāles dienasgrāmata

Vairāk

KONTEKSTS:

Mākslinieču duets Skuja Braden (Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena) šogad pārstāv Latviju Venēcijas biennāles 59. starptautiskajā mākslas izstādē ar ekspozīciju "Selling Water by the River" ("Tirgot ūdeni upes malā").

Venēcijas biennāles mākslas izstāde šogad norisināsies no 23. aprīļa līdz 27. novembrim. Latvijas paviljonu organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti