Grupas izstādes “Nervozā gara faktūra” strāvojums ir kluss, bet nepiekāpīgs. Ir skaidrs tikai tas, ka nekas nav skaidrs – nepārliecinātības un pārmaiņu mehānismi ir ierasta mākslas interešu un vajadzību sastāvdaļa, bet šoreiz kā neatņemams fons ir globālā nedrošība, kurai var pieskaitīt gan Covid-19, gan politisko saasinājumu radītos satricinājumus.
Nozīmīgs izstādes tēmas balstījums ir Voldemārs Matvejs – mākslinieks un mākslas zinātnieks, autors pirmajam krievu avangarda mākslinieku manifestam, kura virsraksts bija "Krievu secesija". Matvejs daudz nodarbojās ar primitīvās mākslas pētījumiem, no 1907. līdz 1914. gadam daudz ceļoja, pētīdams etnogrāfiju.
Nodzīvodams tikai 36 gadus, Voldemārs Matvejs ir atstājis spilgtu kultūras mantojuma ieloci mūsu kopīgajā vēsturē, un daļa no viņa savāktajiem pētījumiem ir arī ekspozīcijas sastāvdaļa.
Britu mākslinieka Merlina Kārpentera klātbūtne izstādē šobrīd iespējama tikai attālināti, ar viņam norīkotās asistentes Amandas Ziemeles palīdzību. Šobrīd māksliniece Amanda Ziemele gatavojas grupas izstādei Lodzas Laikmetīgās mākslas centrā. Taču “Kim?” izstādes kontekstā viņas uzdevums bijis salīdzinoši vienkāršs – sagatavot audeklus Merlina Kārpentera veidotajai ekspozīcijas daļai.
“Tas sākumā bija drīzāk uzaicinājums māksliniekam palīdzēt materiālu izvēlē, jo bija iecerēts, ka viņš arī ieradīsies Rīgā,” stāsta Amanda Ziemele. “Tas sākās ar materiālu atlasi, kopīgi izvēlējāmies audeklus, veidus, pārrunājām nepieciešamos rāmjus, formātus. Un tālāk jau tas bija darbs ar instrukciju, kur es kaut kādā mērā īstenoju Merlina Kārpentera metodes.”
Mākslinieks, kurš par savu pseidonīmu izmanto ciparu rindu 0.0.01.0.0 ir izmantojis iespēju realizēt to, par ko reiz samaksājis administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto summu.
Viņa metode ir nepārtrauktas rokas un ķermeņa kustības jeb “graffitti fitness” un tā veidotie sienu gleznojumi.
Vai šis gadījums jaunajam autoram ir kalpojusi kā simboliska paraugstunda, ka personīgās un idealizētās ieceres mēdz kapitulēt skarbās ikdienas realitātes priekšā, tādējādi veidojot divu pasauļu sadursmi?
Mākslinieks atbild: “Dažiem cilvēkiem tas saucas bipolaritāte, bet es uzskatu, ka man sākas vismaz kaut kāda tripolaritāte, kas ļauj tev vēl skatīties no trešās personas uz sevi, kā visa pasaule tevi ietekmē, un tāpēc arī kaut kādā veidā spēj visu laiku [pārslēgties] no vienas pasaules uz otru. Un katrā pasaulē ir kaut kādi fragmenti, kas man patīk. Man varbūt nepatīk tā visa kopējā aina. Tas ir tas, ko es arī darbos darīju. [..] Nekad neļauju kaut kādai vienai lielai vīzijai vai bildei vadīt mani, staigāju pa vairākām pasaulēm.”
Savukārt māksliniece Elza Sīle izstādē turpina sevis attīstīto mentālo attēlu metodi.
Proti, viņa cenšas atveidot prāta kontrukciju darbību vizuālā veidā, izmantojot automātiskas, uz mirklīgiem un spontāniem impulsiem balstītas kustības, kuras no sākotnējas nejaušības pāriet apzinātā formveidē.
Šīs izstādes kontekstā par pamata materiālu Sīle ir izvēlējusies alumīniju.
“Tajā, kā es strādāju, ir vairākas metodes. Citreiz tie ir tādi mentāli attēli, ko es iztēlojos vai ieraugu, un tad ir jautājums, kādā medijā tas tiks atrisināts, kādā veidā iespējams “eksternalizēt” šo mentālo attēlu,” stāsta māksliniece.
Grupas izstāde “Nervozā gara faktūra” laikmetīgajā mākslas centrā “Kim?” skatāma līdz 1. novembrim. Izstādē piedalās 0.0.01.0.0, Džeims Bridls, Merlins Kārpenters, Vanesa Gravenora, Lī Ledars, Voldemārs Matvejs, Viktorija Modesta, Ieva Rubeze, Aleksandra Samuļenkova, Elza Sīle.
