Labrīt

Eksperts: Augstas elektroenerģijas cenas būs arī ziemā

Labrīt

Tiesībsargs: Prasībai par Covid-19 vakcināciju noteiktās profesijās ir leģitīms mērķis

VEF teritorijā biedrība "VEFRESH" aicina uz papildinātās realitātes izstādi

VEF mantojums šodienas acīm – papildinātas realitātes izstāde «Novatoru klubs»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Radošs un eksperimentāls gars raksturo izstādi “Novatoru klubs”, ko 30. septembrī atklās ārtelpās VEF teritorijā. Izstādes ideja pieder biedrībai “VEFRESH”, kas veicina inovāciju attīstību vēsturiskajā Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) teritorijā. Izstādes mērķis – atgādināt par unikālo VEF mantojumu caur mūsdienīgiem un novatoriskiem mākslas darbiem.

Izstādē piedalās seši jaunās paaudzes mākslinieki ar papildinātās realitātes darbiem, kuros dažādi interpretē VEF izgudrojumus.

Latvijas Radio VEF teritorijā tiekas ar izstādes kuratori Tīnu Pētersoni un vienu no māksliniekiem Eltonu Kūnu.

Tā kā izstādes objekti nav redzami reālajā vidē, bet tikai ar viedtālruņa palīdzību, tad vispirms, sekojot kuratores instrukcijām, telefonā nepieciešams lejupielādēt lietotni “SAN app” un tad arī var sākties objektu apskate.

Tīna Pētersone gan atzīmē: “Uzreiz ir jāpabrīdina, ka telefons ir jāpielādē diezgan kārtīgi [pirms izstādes apskates], jo tā aplikācija patērē daudz enerģijas.”

Viens no diviem Eltona Kūna darbiem ir interpretācija par VEF radīto pedāļu ģeneratoru, tapušu 30. gadu nogalē.

Tuvojoties kādai ķieģeļu ēkai, pie kuras sabērta riepu kaudze, lietotne sāk ziņot, ka virtuālais objekts ir klāt, un telefonā arī ieraugāma liela izmēra ierīce ar stūri un pedāļiem, kas iekombinējas VEF vidē kā milzu skulptūra.

Eltons Kūns stāsta:

“Objekts eksistē mērogā 1:100.

Tas daļēji ir “SAN” tehnisko risinājumu dēļ, jo šie objekti ir piesaistīti GPS koordinātām, kas mēdz mazliet “nostaigāt”, līdz ar to ir izdevīgi, ja objekti ir lielāka izmēra, jo tad šī “staigāšana” ir mazāk jūtama un cilvēkiem ir vieglāk tos apskatīt. Bet man tīri konceptuāli arī patīk, kā tas beigās atrisinājās, ņemot vērā, ka šis objekts kļūst par tādu kā gandrīz vai spēkstacijas ekvivalentu; tur ir kaut kāds šis energo iegūšanas aspekts un šī kaut kāda tāda gandrīz vai monstrozā būve, kurā parādās varbūt pat arhitektoniskās kvalitātes, kas arī ir tāds aspekts, ko man patīk pētīt ar savu māksliniecisko darbību.”

Eltona Kūna darbs tapšanas procesā
Eltona Kūna darbs tapšanas procesā

Pedāļu ģenerators ir arī priekšmets ar noslēpumu. Eltons Kūns stāsta, ka arhīvā par to bijis ļoti maz materiālu, vien divas melnbaltas fotogrāfijas un rasējums, taču viņam kā māksliniekam ļoti iepatikusies šī izgudrojuma vizualitāte.

Arī otrs objekts, ko Eltons Kūns apspēlējis savā virtuālajā darbā, ir plašākai publikai mazāk zināms VEF izgudrojums.

Mākslinieks skaidro: “Šī objekta pamatā ir izmantota sistēma, ja nemaldos, tās pilnais nosaukums bija – sporta vingrošanas tiesāšanas sistēma GIMNAST-2. Tā tika izmantota, man šķiet, arī Maskavas olimpiskajās spēlēs. Tas ir tāds kā ar gaismiņām izgaismots tablo, kas ir pieslēgts vietējam datoram, ar datoru šeit domājot drīzāk skaitļojamo mašīnu.”

Iedvesmojoties no šī 70. gados VEF radītā tablo, Eltons Kūns radījis virtuālu telpisku un ļoti krāsainu skulptūru. Viņš stāsta:

“Mans mākslinieciskais pienesums – no šī tablo izvelkot ciparus, es tos ļoti specifiskā veidā padaru telpiskus un iegūstu tādu kā gaismas pili.

Ierīce balstās uz šiem cipariem un veido debesskrāpja veidolu, kuram blakus, man šķiet, ir interesanti atrasties.”

Plaši populārus VEF ražojumus savos darbos savukārt apspēlējusi Elīna Virdziniece, viens no tiem ir 1965. gadā radītais telefona aparāts TA-68.

Virtuālais darbs ir arī skanošs, ar to iepazīstina izstādes kuratore Tīna Pētersone: “Telefonus viņa ir savijusi tādā lielā kopumā. Viņa izvēlējās priekšmetus, kas cilvēkiem, kas varbūt nezina tik daudz par VEF, izsaka galveno ražošanas sfēru. Šie telefoni bija vieni no populārākajiem telefoniem visā Padomju Savienībā. Un tas tāds pavisam estētisks priekšmets arī ir. Ja mūsdienās vēl būtu aktuāli telefoni ar vadu un klausuli, es ļoti labprāt tādu arī gribētu.”

Izstādē redzama arī Elīnas Virdzinieces interpretācija par VEF aviācijas nodaļas galvenā konstruktora Kārļa Irbīša veikumu. Tīna Pētersone stāsta: “Šī ir Irbīša dizainētā lidmašīna I-12. Kā jau mēdz teikt par VEF darbību, ka viņi ražoja visu, sākot no adatas līdz lidmašīnām.”

Izstādē piedalās arī Santa France ar savu redzējumu par ēdināšanas kombinātu “Vefietis”, Aleksandrs Breže, kurš pievērsies radioaparātam VEF-202, Gustavs Voldemārs Lociks, kuru iedvesmojis mikroprocesora komplekts UMK-1. Kristiānas Marijas Sproģes darbs savukārt apskatāms ārpus VEF teritorijas, stāvot uz VEF tilta (Gaisa tilta) un lūkojoties uz ēku Brīvības un Bērzaunes ielas krustojumā, kur savulaik atradās tā sauktā gaismas avīze: unikāls objekts Rīgas pilsētvidē, ko izveidoja 1967. gadā un kas darbojās kā tablo, ziņojot par aktuāliem notikumiem kā VEF, tā visā Latvijā.

Papildinātās realitātes izstāde “Novatoru klubs” VEF teritorijā būs apskatāma divus mēnešus – līdz 30. novembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti