“ABLV” banka ir viena no lielākajām privātajām laikmetīgās mākslas atbalstītājām. Lielāko naudu mākslas jomā ABLV bija gatava ieguldīt laikmetīgās mākslas muzejā. 2014.gadā Kultūras ministrijas nodomu protokols ar “ABLV Bank” un Teterevu fondu paredzēja, ka muzeju cels par abu mecenātu dibinātā privātā fonda, nevis valsts vai Rīgas pilsētas līdzekļiem. Kopā abi mecenāti apņēmās muzeja būvniecībā ieguldīt 30 miljonus eiro.
“ABLV” bankas grūtības
Pēc ASV paziņojumiem par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās bankai radās grūtības. Lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas, FKTK 18.februārī, pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus.
"ABLV Bank" 19.februārī, paziņoja, ka nolēmusi lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka aizdeva teju piecreiz mazāku summu – 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Turklāt par labu centrālajai bankai dotās vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apjomu.
Starptautiskā ekspertu komisija, kura atlasīja darbus topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai, veidoja to kā vienotu veselumu. Valsts daļas glabātāja Astrīda Rogule piekrīt, ka daudzi mākslinieki, pārdodot savus darbus bankai, uzskatīja, ka tie kopā ar valsts kolekcijas daļu nonāks Laikmetīgās mākslas muzejā. Piemēram, kā šķirti dvīņi abās kolekcijas daļās – bankai un valstij piederošās – atrodas Imanta Lancmaņa slavenā Kalētu cikla gleznas, pa divām katrā.
Šobrīd Kultūras ministrijas īpašumā ir aptuveni 400 mākslas darbi, kas iegādāti par 5,87 miljoniem eiro. “ABLV” bankas izveidotajā labdarības fondā, kas rūpējas par bankas īpašumā esošo kolekcijas daļu, aptuveni 1200 mākslas vienības, kas iegādātas par 830 600 eiro.
“ABLV Bank” vadība šonedēļ apstiprināja, ka ar Laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju viss ir kārtībā, tā ir drošībā un tiks izmantota paredzētajam mērķim - muzejam. Tomēr vadība arī nenoliedza, ka daudz kas atkarīgs no bankas nākotnes.
Bankas komunikāciju vadītājs Artūrs Eglītis apstiprināja, ka uz “ABLV Charitable Foundation” bankai noteiktie ierobežojumi neattiecas.
Teorētiski bankas dibinātais fonds šo kolekciju var pārdot, kad vien vēlas. Kultūras ministrija kopš 2005.gada sadarbības līguma neko tajā nav mainījusi, un no līguma izriet, ka mākslas darbi, kas iegādāti par bankas līdzekļiem, netiks nodoti valstij, ja muzejs netiks uzcelts.
“Kultūršokam” neoficiāli tapis zināms, ka fonds jau šobrīd atsakās deponēt kolekcijas mākslas darbus sen ieplānotai izstādei ārzemēs.
