Klātesošajiem būs iespēja iepazīt izrādes mākslinieces darba vidi, uzzināt par radošo procesu un uzdevumiem izrādes tapšanas gaitā. Savukārt pēc tam abas mākslinieces ar interesentiem tiksies Valmieras muzejā personālizstāžu atklāšanā.
Helēna Heinrihsone ir viena no spožākajām un daudzpusīgākajām gleznotājām Latvijā. Viņa strādā ne tikai eļļas un akvareļa glezniecības tehnikā, bet arī litogrāfijā, apglezno porcelānu un nodarbojas arī ar filmu animēšanu. Viņas spēkos ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā.
Helēnas Heinrihsones glezniecību varētu raksturot kā dienasgrāmatu. Jebkurš darbs ir konkrēts notikums vai pārdzīvotas sajūtas no gleznotājas dzīves, tas ir par mākslinieci pašu. Helēnas Heinrihsones varā ir gleznot dziļi personisko, uzgleznojot to bez personiskām robežām. Viņas piedzīvotais prieks un pārdzīvojumi kļūst par skatītāja notikumiem un sajūtām.
Anna Heinrihsone par personālizstādi stāsta: “Kāds ir patiess pārdzīvojums, ko es izjūtu kā savu magnētisko pievilkšanās punktu? Pielūgsmes objekts, apslēpts, intīms, citiem nesvarīgs. Spēka vietas auglis, pie kā domas atgriežas kā pie reliģiska avota. Gar jūru ripinās sakņu murskulis. Saknes kustība ir steidzīga, saraustīta, saprātīga. Es to neuztveru kā zīmi, es to sajūtu aiz sevis turpinājumā kā elpu pakausī. Paņemu rokās, un mani pārņem absolūts prieks, pilnīga apziņa par to, ka viss ir pareizi, ka tā tam ir jābūt, ka nav cita ceļa, un vēl neskaitāmas atbildes uz jautājumiem, kurus nepagūstu uzdot, jo tie jau ir aizmirsušies. Saknes ir neparasti veidojumi. Tās ir kā gals un sākums vienlaikus. Esmu tām pateicīga par daudziem laimīgiem apskaidrības mirkļiem, pielīdzinu to zināmai pielūgsmei.”
Izstādes apskatāmas Valmieras muzeja Izstāžu namā no 5. aprīļa līdz 11. maijam.