Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Keramikas izstrādājumi tika veidoti no fajansa masas, kas ir starpposms starp mālu un porcelānu. To apdedzināja pie zemākiem grādiem. Sākumā uzformēto šķīvi vai trauku apdedzināja 900 grādos, lai tas tik ļoti neuzsūktu mitrumu un būtu izturīgs, bet pēc tam šķīvi iemērca alvas glazūrā un ļāva nožūt. Kad trauks bija nožuvis, to apgleznoja ar krāsām, kas iegūtas, smalki saberžot oksīdus. Traukus otro reizi dedzinot jau augstākos grādos, pigmenti iekusa baltajā glazūrā, veidojot ļoti skaistus toņus.
Nosaukums "majolika" cēlies no Maljorkas salas Spānijā, caur kuru no Austrumiem uz Itāliju tika vesti apgleznotie trauki.
Itāļu majolikas mākslas ziedu laiki attiecināmi uz renesanses laiku, kad gandrīz katrā mazajā Itālijas pilsētiņā radās majolikas darbnīcas. Mainījās arī apgleznošanas tematika. Mākslinieki atteicās no spāņu mauru stila un sāka uz šķīvjiem gleznot mecenātu portretus, daiļu dāmu portretus, kā arī veidot figurālas kompozīcijas.
Savukārt Nīderlandē, Delftas pilsētā, attīstījās fajansa rūpniecība, un tieši no šīs vietas arī cēlies apzīmējums "Delftas majolika" . Bet Itālijā par slavenu centru, kur apgleznoja traukus, kļuva Deruta.