Izstāžu cikla "Ainavas dramaturģija" trešā izstāde galerijā "Daugava" veltīta urbānajai ainavai. Izstādē atklājas dažādu paaudžu mākslinieku rokraksti, domas un pilsētas noskaņu tvērumi. Viena no izstādes dalībniecēm – gleznotāja un mākslas pedagoģe Vija Zariņa stāsta: "Parasti glezniecībā, dzirdot vārdu "ainava", domājam par laukiem, par klajumiem, par tādu dabas klātbūtni, dabas izjūtu, bet šī izstāde ir veltīta tieši pilsētai, pilsētas ainavai. Bet svarīgākais ir tas, kā katrs autors skatās uz ainavu, ko viņš redz, ko viņš grib redzēt. Man liekas, ka glezniecībā un mākslā vispār ir ļoti svarīgi, kā tu vizuāli bagāti pasniedz savu domu."
Izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadā galerija ļauj skatītājiem iepazīt dabas interpretāciju plašo spektru. Vissenākā ir Imanta Vecozola mazpilsētas ainava, gleznota 1967. gadā. Birutas Baumanes "Vecrīgas jumti" un Ivara Heinrihsona "Skats pa logu" tapuši astoņdesmito gadu vidū. Savukārt Andra Eglīša "Krišjāņa Valdemāra iela" un Maijas Tabakas "Tilts", Kaspara Zariņa "Lietus Venēcijā" un Alekseja Naumova dažādu pilsētu ainavas atklāj 21. gadsimta urbānās pilsētvides izjūtas.
Vija Zariņa turpina: "Man šajā izstādē ir tāds pāris gadus atpakaļ gleznots darbs, varbūt ne tik raksturīgs man, jo pēdējā laikā es gleznoju sniegotos Latvijas laukus, un man tik ļoti tas patīk, bet šeit ir tā pilsētas noskaņa, virsuzdevums te bija dabūt gaismu, to īpatnējo, kad pilsētā sāk krēslot. Un pilsētā, atšķirībā no laukiem, ir mākslīgais apgaismojums, tas ir tas, kas to gaismu un sajūtu padara īpašu. Man gribējās to skaisto Rīgu, to visiem zināmo suvenīrskatu pasniegt kaut kā savādāk, uzliekot virsū viņam manu skatu caur sniedziņu, kā sniegs sajaucas ar pilsētas gaismām, tur rodas tādi skaisti gleznieciski momenti, kas manās acīs ir liela vērtība, ko ir vērts iemūžināt un uzgleznot."
Mēneša garumā skatītāji varēs iepazīt vairāk nekā duci dažādu paaudžu latviešu gleznotāju otu triepienus un dažādu pilsētu ikdienas mirkļus un glezniecisko kvalitāti.
