Upīša muzejā skatāma Allas Folkas izstāde «Atmiņu ainavas»

Andreja Upīša memoriālajā muzejā 20. augustā plkst. 17 tiek atklāta gleznotājas Allas Folkas izstāde "Atmiņu ainavas". Izstādi varēs aplūkot līdz 30.septembrim.

"„Atmiņu ainavas” ir ceļojumu noskaņu, domu un sajūtu fragmentu fiksācijas, kas kristalizējušās ilgākā laika posmā. Ar piesātinātiem un vibrējošiem krāsu triepieniem mēģināju panākt attiecīgās vietas asociatīvo noskaņu, kas atmiņās saglabājusies spēcīga. Un pats gleznošanas process ir veids, kā vēlreiz domās atgriezties pie senāk un nesenāk izdzīvotām un izjustām nojausmām," stāsta māksliniece Alla Folka.

Alla Folka beigusi Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu (1970) un Latvijas Mākslas akadēmijas gleznotāju-pedagogu nodaļu (1976), kopš 2003.gada ir humanitāro zinātņu mākslas maģistre.No 1994. gada Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre. Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Sarīkojusi vairākas personālizstādes Rīgā.

Māksliniece piedalījusies Rudens izstādē (1991), Mākslas dienu izstādēs (1992, 1995, 1996), Pedvāles gleznotāju plenēros (1993, 2002, 2003), mākslinieku plenērā „Saulgrieži” Zvārtavā (1999), izstādē „Klusā daba” LMS galerijā (1996), Jūrmalas grupas mākslas izstādē (1998), Poļu kultūras dienās Rīgā (2002), mākslas izstādēs Melngalvju namā (2002), galerijā „Māksla” (2005), galerijā „Tērbatas centrs” (2007), Agijas Sūnas galerijas izstādēs, „Gada gleznās” (1999) un „Eiropas pilsētas” (2008, 2011).

„Glezniecībā man ļoti svarīga līnija un krāsu laukuma intensitāte, proporcijas. Mēdzu gleznot kārtām, izmantojot dažādu krāsu kārtu mijiedarbību, ar līniju un krāsu triepieniem radot vibrējošu kustīguma iespaidu," atklāj Folka, norādot, ka viņai "gleznā svarīga harmonija. Harmonija ir spēks, tajā ir liela enerģija, kas spēj spēcīgi iedarboties."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt