Kultūras ziņas

Komponistu Giju Kančeli atceroties

Kultūras ziņas

Ventspilī izskanējusi "LNSO vasarnīca"

Dinas Dubiņas "Ceļš"

Uguns ir mana ota. Turaidā atklāta mākslinieces Dinas Dubiņas jubilejas izstāde

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ceļš ir kustība, un māksla ir Dinas Dubiņas ceļš, pa kuru viņa neatlaidīgi iet jau 45 gadus. 21. augustā ar personālizstādes “Ceļš” atklāšanu Turaidas muzejrezervātā māksliniece svin dubultsvētkus – 65. dzīves jubileju un 45 gadus radošajā darbā. Izstādē aplūkojamas viņas oriģināltehnikā radītās juvelieremaljas gleznas, rotas, kā arī pēdējo gadu atklājums – dzintara un grafīta gleznas.

“Metāls ir mans audekls. Šķēres ir mans zīmulis. Emalja ir mana krāsa. Uguns ir mana ota.” Tā sevi raksturo māksliniece Dina Dubiņa, Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē svinot dubultjubileju.

“Ir dažāda pieeja mākslai, piemēram, rakstnieki cenšas norakstīt no sevis, kaut ko nozīmēt. Es uzskatu – mana māksla nav nekāda neirografika jeb kas tamlīdzīgs, es kategoriski neatzīstu ielikšanu mākslā kaut kādas savas problēmas. Ja man ir slikta pašsajūta vai slikts garastāvoklis, es neķeros klāt. Jo es uzskatu, ka jānes ir pozitīvā, saules enerģija, un pa, ja tu zīme kādu neirografiku, tad izmet, bet nepalaid ēterī,” uzsver māksliniece.

Jubilejas izstādes nosaukums “Ceļš” norāda uz mūžīgo kustību, ceļu mākslā, ceļu, kura laikā daudz durvis jāatslēdz un kāda atslēga arī jāsalauž, jo visgrūtāk dažkārt atrast to ceļu, kas ved pie sevis. Pēdējā gada laikā māksliniece izmēģinājusi arī jaunas tehnikas – gleznas ar dzintaru un grafītu un atklājusi, ka tieši neapstrādāts Baltijas jūras dzintars savienojumā ar grafītu labvēlīgi iedarbojas uz apkārtējo vidi, piesaistot un neitralizējot brīvos radikāļus.

Par savu radošo procesu māksliniece stāsta:

“Es nezīmēju skices, es vienkārši apsēžos un sāku darīt, jāpateicas visumam, ka viņš man kaut ko tādu atsūta.”

Dinas Dubiņas stihija ir uguns, un pēc horoskopa māksliniece dzimusi Lauvas zīmē un arī strādā ar uguni – emalja top ugunī, metāls top ugunī. Pat Turaidas muzejrezervātā augusts ir uguns mēnesis pēc senajiem lībiešu rituāliem.

“Turaida ir seno lībiešu zemēm, un augusts, mākslinieces dzimšanas mēnesis, ir uguns mēnesis pēc senajiem lībiešu rituāliem. Un tie ir svētki muzejam, svētki mums visiem, un tas, cik brīnišķīgi krāsu un domu saskaņa, un tā uguns enerģija uzrunā,” atzīmē Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Covid-19 pandēmijas laikā, nolemjot, ka māksla tomēr jau paliks, jo emaljas gleznas varot dzīvot pat tūkstoš gadu, māksliniece radījusi daudz jaunu darbu.

“Jāpiezīmē, ka visi mani darbi prasa sauli.

Jo dzintara gleznas prasa sauli, jo siltuma un saules gaismā viņi izdala tos elektronus, kas saķer brīvos radikāļus, arī gaisā, tos darbus būtu vēlams ielikt saules gaismā atšķirībā no gleznām. Un šos emaljas darbus var nomazgāt, un var arī nodezinficēt šinī Covid-19 laikā,” stāsta māksliniece Dina Dubiņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti