Kinorežisors un scenārists Jānis Streičs bērnībā un jaunībā vēlējās kļūt par mākslinieku, taču nopietni gleznošanai pievērsies tikai pirms 15 gadiem. Pirmos aroda noslēpumus mākslā viņam atklāja Rēzeknes Pedagoģiskās skolas zīmēšanas metodikas pasniedzējs Jakovs Beketovs, taču aizraušanās ar teātri guva virsroku un viņš sāka pievērsties kino.
Studenta gados Streičs pelnīja iztiku, gatavojot dekorācijas amatieru teātros, taisot plakātus klubiem un uzņēmumiem. Tas aprakstīts viņa grāmatā “Lāga dvēseļu straumei”. Arī kino laukā prasme zīmēt lieti noderēja, un Jāņa Streiča filmu vizuālais ietērps ir pārsvarā viņa diktēts un vadīts. 1970. gadā mākslinieks Jānis Anmanis ieraudzīja režisora aizraušanos un 30 gadus nelika mierā, līdz Jānis Streičs atsāka gleznot.
Juris Balakāns pēc profesijas ir atslēdznieks un pirmās iemaņas darbā ar metālu sācis apgūt, strādājot metāla kalēju firmā Bauskā, bet pēc vairāk nekā 10 gadiem izlēma sākt strādāt pats savā darbnīcā. Tur tapuši mazi un lieli mākslas darbi no metāla. Jura Balakāna kalumi ir apskatāmi Bauskas pilskalnā, Bauskas muzejā, Bauskas rātsnamā, Viļa Plūdoņa muzejā, Tukuma muzejā, Ausekļu dzirnavās.
