Tukuma Mākslas muzejā vēl rit pēdējie iekārtošanas darbi izstādei "Ķemers no Ķemeriem", kas veltīta gleznotāja un mācītāja Miervalža Ķemera 120. gadskārtai. Izstādes kuratore un Mākslas muzeja vadītāja Inese Klestrova stāsta, ka par izstādes nosaukumu zināmā mērā parūpējies pats mākslinieks: "Patiesībā tas ir interesants stāsts viņa dzimtas, viņa senču līmenī, jo viņa tēvs Mārtiņš pats dzima un dzīvoja Smārdes "Ķemerēs" un viņš apprecēja Paulīni no Ķemeriem, kas ir kūrorts Ķemeri. Viņiem bija trīs bērni, visiem uzvārds Ķemeri, un tāpēc arī izstādei nosaukums "Ķemers no Ķemeriem"."
Miervaldis Ķemers Latvijas Mākslas akadēmijā gleznošanu apguvis profesora Vilhelma Purvīša dabasskatu meistardarbnīcā. Purvītis viņam bijusi liela autoritāte, tomēr viņš neesot centies kopēt Purvīša rokrakstu.
"Es teiktu, ka Ķemeram visizteiksmīgās bija pilsētainavas. Savās atmiņās viņš aprakstījis pilsētu un personificējis to. Ķemers ir rakstījis, ka katrai pilsētai ir savs profils, savs raksturs, savs en face. Līdzīgi kā fotogrāfijās cilvēki fotografējas no priekšpuses un sāniem. Līdzīgi viņš saskatījis dažādas noskaņas pilsētās. Izstādē būs redzami izteiksmīgākie darbi, kas ataino pilsētas ainavu," skaidro izstādes kuratore Signe Irbe.
Mūsdienās esot apzinātas ap diviem tūkstošiem Ķemera gleznu. Četrdesmit piecas glabājas arī Tukuma Mākslas muzeja krājumos. Izstādes kuratore Signe Irbe gan teic, ka savās atmiņās Miervaldis Ķemers rakstījis, ka viņam esot ap 3000 gleznu un skiču.
"Protams, mēs nezinām, par kāda līmeņa darbiem, par kādu darbu kvalitāti ir runa. Vai viņš šajos aptuveni 3000 darbos ir ieskaitījis arī neliela izmēra studijas vai pabeigtus darbus. Nu, diezin vai pabeigtus, domājams, ka tas ir viss darbu kopums," norāda kuratore.
Ieraksts Jelgavas bibliotēkā vēsta, ka Ķemers gleznojis arī apjomīgu vecās Jelgavas pasteļgleznojumu ciklu, tomēr visvairāk viņa darbos atainota Rīga, bet par noskaņu ziņā bagātāko mākslinieks esot uzskatījis Rēzekni. Plašākai sabiedrībai Ķemers, kas vienlaikus visus padomju gadus bijis arī mācītājs, ir maz zināms gleznotājs, jo padomju gados iespējas piedalīties izstādēs bijušas ļoti ierobežotas. "Ķemers 20. gadu nogalē tika ordinēts par mācītāju, bet Mākslas akadēmiju viņš absolvēja 1947. gadā. Ķemers nevienu brīdi neapsvēra domu, ka viņš varētu aiziet no baznīcas, pamest savu mācītāja vietu, un šis bija ļoti būtisks šķērslis, lai tiktu uzņemts Mākslinieku savienībā un kļūtu par daļu no šīs oficiālās mākslas aprites," atklāj kuratore. Viņa skaidro, ka tas viņam esot radījis arī sarežģījumus gleznošanai nepieciešamo materiālu ieguvē: "Gan gleznojamās pamatnes, gan krāsas, gan otas varēja iegādāties Mākslinieku savienības veikalā. Ir arī avoti, kas vēstī, ka viņam patiešām ir bijušas grūtības iegūt šos materiālus."
Izstādes kuratore Signe Irbe bilst, ka drīzumā gan talantīgo Miervaldi Ķemeru varēšot iepazīt plašāka publika: "Ķemera daiļrade līdz šim nav pētīta. Ir bijušas atsevišķas publikācijas, galvenokārt presē, bet drīzumā ir gaidāma grāmata par Ķemeru, un tad, es domāju, šis vārds izskanēs daudz plašāk un taps zināms daudz lielākam cilvēku lokam."
Izstāde Tukuma Mākslas muzejā, kurā būs apskatāmi vairāki desmiti Miervalža Ķemera darbu, tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Jūrmalas muzeju un Miervalda Ķemera mākslas biedrību. Izstāde būs aplūkojama līdz 15. maijam.
