Topošie mākslinieki izstādē dalās atklāsmēs par jēdzienu «brīvība»

„Brīvība ir iespēja rīkoties, kā vēlos”, „Brīvība ir iekšējais miers”, „Brīvība ir tad, kad neko nevajag” – tās ir dažas no Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņu atziņām, kas radušās, veidojot mākslas darbus izstādei „Brīvība”. Kopš nedēļas nogales izstāde apskatāma Vecrīgā, Barikāžu muzejā, un topošie mākslinieki tajā dalās savās izjūtās un atklāsmēs par jēdzienu „brīvība”.

Barikāžu muzejs un janvāra dienas var likt domāt, ka izstāde vēstīs galvenokārt par brīvību kā valstiskās neatkarības jēdzienu.

Taču izstādes autori - Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi – šo jēdzienu interpretē daudz plašākā un filozofiskākā nozīmē.

Darbu tapšanas procesā viņi daudz domājuši un diskutējuši par to, kas ir brīvība, un šīs pārdomas un arī atziņas ietvertas viņu gleznās.

2.kursa audzēkne Estere Burve caur ainavisku kompozīciju atspoguļo, ka brīvības jēdziens mēdz būt arī viltīgs un tam pieķeroties par katru cenu, mēs varam iebraukt grāvī:

„Es diezgan daudz domāju par to, kas ir vispār brīvība man, un es sākotnēji to saistīju tikai ar kaut ko pozitīvu, jo man šķita - brīvību jau katrs vēlas un katrs par to cīnās. Bet tad es nonācu pie domas – vai vispār cilvēks grib būt brīvs, vai viņam vispār to vajag un vai tas vispār ir iespējams – pilnībā būt brīvam? Un visbeidzot es nonācu pie domas, ka varbūt citkārt, dzenoties pakaļ tai brīvībai, ko mēs vēlamies, mēs varam iebraukt grāvī, tas mūs noved nost no ceļa. Jā, ka brīvība var būt kā apmāns."

Daudzu audzēkņu gleznas papildina arī komentāri. Tā, piemēram, topošā māksliniece Elvīra Beķere savu gleznu, kuras nosaukums ir „Mieti”, paskaidro ar komentāru, ka „brīvība ir vidusceļš starp diviem haosiem – kompromiss”, bet Kate Irbe Kazaka, kura radījusi gleznu „Bailes”, uzsver, ka viņai brīvība nozīmē absolūtu uzticību sev un citiem, dzīvi bez šaubām un bailēm.

No Daces Ignatovas akvareļa ar nosaukumu „Neizlēmība” pretī raugās pašas jaunās mākslinieces pašportrets, kas dubultojas un vedina domāt par to, ka vienā cilvēkā sadzīvo vairākas dabas, tādēļ mums dažādos dzīves posmos un dvēseles noskaņojumos var būt arī atšķirīgs redzējums par to, kas ir brīvība.

Dace Ignatova: „Es domāju, ar ko lai es sāku un ko lai es pasaku tajā darbā? Un sapratu, ka man ir jāsāk ar sevi, jo - ko tad es pazīstu labāk kā sevi, un tā brīvība jau sākas cilvēka pašā. Ar sevi ir jāsāk, un tad brīvība jālaiž tālāk pa visu pasauli apkārt. Veidojot pašportretu, man nācās pie spoguļa pašai sev parādīt dažādas sejas izteiksmes dažādos dienas laikos, un vērot, kā mainās emocijas."

Barikāžu muzejā šī ir jau otrā Rozentāla skolas audzēkņu izstāde par tēmu „Brīvība”. Pirmā bija pirms septiņiem gadiem,

un skolotāji Vita Jurjāne un Valdis Rubulis atzīst, ka interesanti redzēt, kā ar laika distanci mainās jauniešu redzējums par šo jēdzienu un tas, kā viņi to vizuāli interpretē. Pirms septiņiem gadiem darbi bijuši sižetiskāki, tagad kļuvuši daudz vairāk abstrakti.

Vita Jurjāne un Valdis Rubulis: „Brīvība ir visplašākais jēdziens, analogs vārdam „matērija”, ko ļoti grūti definēt, bet mūsu audzēkņi ar to nodarbojas jau otrajā paaudzē. Šeit mēs redzam gandrīz visu mūsu 2.kursa audzēkņu darbus, kā arī pa kādam no 1., 3. un 4.kursa. Procesā viņi ļoti aizrāvās, idejas mums likās ļoti saistošas, interesantas un pārsteidzošas galvenokārt ar to, ka audzēkņi vairs netaisa sižetiskas kompozīcijas, ko viegli nolasīt, bet vairāk abstraktus darbus, kuros katrs skatītājs var saskatīt un saprast ko savu."

Vairāk nekā 20 jauno mākslinieku interpretācijas par tēmu „Brīvība” var aplūkot un salīdzināt ar savām izstādē, kas aplūkojama Barikāžu muzejā.

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti