Līdz šim skatītājiem plašāk bija zināms Voldemāra Matveja (1877–1914) gleznotāja mantojums, tāpēc šoreiz abas izstādes iepazīstinās ar latviešu gleznotāja, teorētiķa un pētnieka ieguldījumu ārpus Eiropas reģionu pētniecībā 20.gadsimta sākumā, kurš bija viens no pirmajiem pasaulē, vērtējot Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslu no estētiskā, nevis etnogrāfiskā viedokļa.
Latvijas mākslas vēsturē nav daudz tādu pētnieku, kas būtu pievērsušies pasaules tautu kultūru izpētei. Voldemārs Matvejs, neraugoties uz savu īso mūžu – nepilniem 37 gadiem, paspēja neilgi pirms savas nāves publicēt grāmatu krievu valodā „Lieldienu salas māksla”, bet 1919.gadā tika izdots viņa sacerējums „Nēģeru māksla”. Kaut vai šo dažu minēto iemeslu dēļ Matveja personība apvīta daudzām leģendām, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām un neliek mieru ikvienam, kas sāk iepazīties ar viņa dzīves gājumu un atstāto mantojumu.
Okeānijas mākslas pētījumos Matvejs 1913.gada vasarā Parīzē, Trokadero muzejā fotografēja Korvar stilā grieztas senču figūras no Cenderavasihas līča Papua reģiona Jaungvinejā. Pirmo reizi Latvijas muzeju vēsturē skatītājiem tiks dota iespēja iepazīties ne vien ar minētajām Korvar stila figūrām, bet arī ar citām Matveja pētītām un fotografētām skulptūrām, kas atvestas no Krievijas, Nīderlandes un Francijas vadošajiem muzejiem. Izstādes kuratore ir Irēna Bužinska.
