"Jā, es esmu tāds mākslinieks-orķestris, daru visu no sākuma līdz beigām, es taisu karkasu, pats veidoju, pats leju formas. Pilnīgi visu," Latvijas Radio raidījumā "Talantu galerija" atklāj mākslinieks Sandris Aispurs, rosoties savā darbnīcā Pārdaugavā. "Nu, teiksim, ja ir bronza jālej, kaut kas tāds sarežģītāks, kas nav manās iespējās, protams, ir jāved uz citām darbnīcām, bet tā iespēju robežās praktiski pats visu."
Sandis ir tēlnieks, kurš par savu materiālu sauc betonu. Arī viens no tēlnieka iespaidīgākajiem veikumiem – 12 divarpus metru augstas apustuļu skulptūras – tapušas, izmantojot tieši betonu. Tas ir viņa maģistra darbs, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju, un skulptūras aplūkojamas Bruknas baznīcas dārzā. Sandis stāsta, ka šie darbi tapuši vairāku gadu laikā un, pirms izliet pirmo skulptūru, bijušas vairākas konsultācijas pie Rīgas Tehniskās universitātes profesora Genādija Šahmenko, testējot materiālu, lai betona struktūra būtu vairāk atbilstoša tieši skulptūrām.
Bet ideja par apustuļu skulptūru veidošanu pie viņa atnākusi, dzīvojot Florencē.
"Tie darbi baigi ātri nenāk pie manis. Esmu novērojis, ka kādi divi gadi man ir tas iznēsāšanas periods, pirms notiek kaut kāda idejas piedzimšana. Tad, ja viņa piedzimst, tad jau aiziet uzrāvienā," stāsta Sandis.
Viņš par savu lielo dzīves skolotāju sauc katoļu priesteri Andreju Mediņu, kurš šobrīd vada Bruknas kopienu. Abi satikušies Sanda dzimtajā pilsētā Kandavā, pateicoties Sanda omītei, kura mazdēlu aizvedusi uz baznīcu.
"Sandis, es domāju, ir viens no šodienas izcilākajiem baznīcas sakrāliem māksliniekiem, kas var iedot šodienas baznīcai šodienas elpu, sirdsdarbību, ritmu, dinamiku," atzīst Mediņš.
"Brukna ir Sandis, un Sandis ir Brukna. Viņā ir fantastiskas spējas. Man galvenais ir lūgties un visiem lūgties, domāt labas domas, ka viņš ļaujas būt lietots, ļaujas būt šeit iedvesmots. Jo viņam sanāk tas nenormāli labi."
Raksturojot abu draudzību un sadarbību, kas ilgst jau kādus desmit gadus, Sandis saka, ka daudz kopā darīts. "Par cik viņš tāds aktīvs un arī baznīcas celtniecībā, tad mums tās intereses un spējas arī kaut kādā veidā krustojās, viņš tās baznīcas ceļ, es skulptūru tajā baznīcā," bilst tēlnieks.
Bet Bruknas baznīca nav vienīgā, kuras tapšanā vai pārtapšanā piedalījies tēlnieks. Un sācies tas, jau mācoties Amatniecības vidusskolā un apgūstot koka māksliniecisko apstrādi.
"Sācies tas viss ļoti sen ar tēlniecību un mākslu, kādā brīdī likās baigi forši uzcelt baznīcu, ne pats uzcēlis, bet piedalīties celtniecībā. Šitā laikam ir tā vieta, kur tas jau ir realizējies. Prieks ir,” atzīst Aispurs. “Tā pirmā reize, kad jau norāva jumtu, tas bija Rūjienas baznīcā. Tas bija Amatniecības vidusskolā pirmajā kursā, tad pie altāra atklāšanas bija baigā sajūta, ko nevar..., tāda kā narkotika, ko gribas atkal un atkal. Tā arī tas aizgāja."
Mākslas zinātnieks Andris Priede, vērtējot Sanda Aispura darbus, izceļ viņu gan kā mākslinieku, gan kā cilvēku, norādot uz pamatīgumu.
“Ja ir runa par mākslinieku, nevar nošķirt personību no viņa daiļrades.
Pamēģiniet nošķirt Mikelandželo personību, viņu kā domātāju no viņa kā tēlnieka vai gleznotāja. Un šinī gadījumā par Sandi varētu teikt to pašu,” atzīst Priede.
“Kurzeme, Kurzemes lauki, tāds liels pamatīgums, un tieši tas pats izpaužas arī viņa daiļradē. Kaut vai paskatīsimies viņa šo nu jau diezgan ilgus gadus veidoto diplomdarba kompozīciju - 12 apustuļus.”
Priede norāda, ka Sandis ir rūpīgi strādājis pie tā, lai atklātu, kas katru apustuli atšķir. Tāpat viņš norāda, ka māksliniekam netrūkst pamatīgas humora izjūtas, veidojot šīs skulptūras.
"Piemēram, apustulis Pēteris. No kā mēs varam pateikt, ka tas ir Pēteris, staigāju apkārt un brīnos. Tagad Andrejs Mediņš ar lepnumu saka, bet paskaties, kur viņam tā atslēga. Izrādās tas tips, kas izskatās vispār pēc kaut kāda autoremonta atslēdznieka, ir ielicis to savu klasisko atribūtu, pēc kura mēs vienmēr varam pateikt, ka tas ir Pēteris, jo viņam un tas debesu valstības atslēgas, un šinī gadījumā Pēteris stāv, nu tā gandrīz vai rokas kabatās sabāzis, un no kabatas tās atslēgas gals rēgojas laukā.
Un kāds viņš ir! Pēteris tik tiešām ir attēlots tā, kā lielais Augustīns par viņu raksta - praktisks cilvēks, apņēmīgu skatienu, nu ko es te vēl varētu izdarīt. (..)
Šādā veidā, ar zināmu, varbūt viegli smagnēju humoru viņš mums attēlojis visus divpadsmit,” atklāj Priede.
To, ka pamatīgums raksturo Sanda Aispura darbus, atzīst arī viņa sieva māksliniece Brigita Aispure. Viņa lielais darbs – 12 apustuļu figūras top jau sešus gadus.
“Katra realizētā figūra ir tādi svētki mūsu ģimenē, jo tu saproti, ka tas skaits, cik ir vēl palicis, samazinās un samazinās. Un tas, ko viņš tagad dara, ir tiešām ļoti vērienīgi, un es domāju, ka Latvijā nekas tāds ļoti ilgu laiku nav bijis. Tik liela figuratīva skulptūru grupa, mākslas darbs tiek radīts,” atklāj Brigita Aispure.
Sandis ar savu radošumu itin visā ir nedaudz apskaužams. Savam dēlam Gabrielam viņš pagalmā ir uztaisījis atrakciju - nobraucienu pa virvi kā Tarzānam, bērnistabā viņš uzmeistarojis klinšu sienu, bet darbnīcā top betona veidojumi, kam arī ir saikne ar klinšu kāpšanu. Ar savu savdabīgo skatījumu uz dzīvi viņš ieņem vietu Latvijas mākslā, bet sakrālā māksla ir viņa sirdsdarbs, ko apliecina Bruknas baznīca.
Un 10. jūnijā jau septīto gadu Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknas muižā notiks labdarības koncerts „Uzcel savu baznīcu”. Viena no tā rīkotājām ir arī Brigita Aispure.
