Tēlnieka Gabaliņa likteņupes krastā. Izstāde Grobiņā

“Portrets sākas nevis ar “ir vai nav līdzīgs”, bet ar to, ko šajā tēlā ieliek autors, kā viņš iepazinis šo cilvēku, ar ko viņš ir interesants un ar ko atšķiras no citiem cilvēkiem. Tas ir pats galvenais,” LSM.lv saka tēlnieks Raimonds Gabaliņš, kura izstāde apskatāma Grobiņā.

Izstādi, kurā ir reālu (un ne tikai) cilvēku portreti – gan skulptūras, gan zīmējumi, tā arī sauc: “Personīgais viedoklis”. Tā atvērta Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā. Šī vieta Raimondam Gabaliņam ir īpaša – reiz viņš atbrauca uz šejieni, ieraudzīja Ālandes upīti un tās gleznainos krastus, un iemīlējās no pirmā skatiena.

“Mana darbnīca ir Ālandes krastā, un nu jau astoņus gadus es to saucu par savu likteņupi,” atzīst tēlnieks, mākslinieks, mūziķis un dzejnieks.

Pagājušā gada pavasarī Raimonds Gabaliņš par godu savai 70. jubilejai Liepājas galerijā “Romas dārzs” sarīkoja izstādi “Tēlnieka Raimonda Gabaliņa filozofiskas meditācijas”. Izstāde Grobiņā ir pavisam citāda. “Tas ir mans viedoklis par tiem cilvēkiem, kurus pazīstu, un par tiem, kurus neesmu pazinis,” paskaidro autors. Nu protams, Raimonds nevarēja personīgi pazīt Zviedrijas karali Kārli XII vai Kurzemes raganu, kas tika sadedzināta Grobiņā 1559. gadā. Vai kuršu ķoniņu: “Tas ir mans priekšstats par to, kāds viņš bija. Bet pats interesantākais šajā tēlā – kronis izaug it kā no viņa galvaskausa. Tā ir būtība, tas, ar ko viņš atšķiras no normāla cilvēka, kurš kroni liek galvā. Bet viņam kronis ir iekšā. Un mēs redzam daļu kroņa kā mūsu priekšstatu par viņa būtību.”

Dzejniece un rakstniece Sandra Vensko, juvelieris Dainis Jansons, vijolnieks, simfoniskā orķestra diriģents, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Imants Resnis, fotomākslinieks Huberts Stankevičs…  Starp to varoņu portretiem, kurus autors pazīst personīgi, īpaši izceļas pianistes un mūzikas pasniedzējas Jūlijas Gabaliņas – viņa sievas – portrets. Šķiet, portrets staro ne tikai tāpēc, ka ir zelta toņos, – tas vienkārši ir piesātināts ar mīlestību. 

Daži varoņi ir pārstāvēti gan skulptūras, gan zīmētā variantā. Piemēram, Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. “Man vēl ir arī viņam veltīti dzejoļi. Jo portretēt cilvēku var dažādos veidos, izmantojot dažādus paņēmienus, dažādas tehnikas. Skulptūrā es parādu tikai vienu daļu, grafikā tas pats cilvēks izskatās atšķirīgi, bet dzejā ir pavisam citādi,” stāsta Raimonds Gabaliņš.

Izstādē ir dažādu gadu skulpturālie portreti – tā, piemēram, sava skolotāja, dizainera un pedagoga Jāņa Slaidiņa portretu mākslinieks radīja drīz pēc mākslas skolas beigšanas. Bet arhitektes un dzejnieces Guntas Šnipkes tēlu, kurš, pēc autora ieceres, pauž viņas daudzpusīgumu, pabeidzis pirms dažām nedēļām.

Raimonda Gabaliņa izstāde “Personīgais viedoklis” Zentas Mauriņas piemiņas istabās Grobiņā, Lielajā ielā 84, atvērta līdz 20. novembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti