Māksliniece Evī Upeniece arī savā cienījamā vecumā izstaro možumu un optimismu. Enerģiska, smaidīga un dzīvespriecīga jubilāre sagaida savus personālizstādes apmeklētājus.
Izstādē apskatāmi darbi, ka stapuši laika posmā no 1953.gada līdz mūsdienām. Pēdējie darbi tapuši aizvadīto piecu gadu laikā. Mākslinieces darbus caurvij sievietes tēls. Lielākoties tie ir maiguma un vienlaikus stipra gara spēka caurstrāvoti tēli - māte un bērns, liriskas un harmoniskas figūras, sievietes - sargātājas, strādnieces, aktrises. Līdzās alegoriskiem sieviešu tēliem izstādē skatāmi tēlnieces veidotie leģendāro aktrišu Astrīdas Kairišas un Elzas Radziņas portreti.
"Cilvēki domā, ka viss, kam ir trīs dimensijas, ir skulptūra. Muļķības! Skulptūrai ir vajadzīga vēl ceturtā dimensija, un tā ir dvēsele. Jo sētas mietam arī ir trīs dimensijas. Un tā ir starpība," teic Evī Upeniece.
Tēlnieces sieviešu tēlos ir kaut kas no viņas pašas - dzīves sīkstums. Pirms pusotra gada māksliniece pārcieta lielu nelaimi - liesmas pārvērta viņas māju krāsmatās un sabojāja daudzus viņas darbus. Arī "Asnāti", kurai māksliniece pēc ugunsgrēkā pārciestā ir devusi otro elpu.
""Asnāte" cieta. Viņa izgāja caur uguni un ūdeni. Mēs viņu izrakām no drupām un tad es mēģināju viņu atdzīvināt. Viņa neļāvās fotografēties, tās bildes bija briesmīgas. Es visu ziemu viņu mīlēju un izmīlēju tādu, kāda viņa tur tagad stāv," saka Evī Upeniece.
Mākslinieces bronzas darbos dominē formas, kurās vienlaicīgi apvienojas gan klasiskais, gan modernais. Attēlot dvēselisko tēlniecībā ir vissarežģītāk, taču mākslinieces Evī Upenieces darbos ir skaidri jūtama sasaiste ar cilvēka iekšējo pasauli.
"Evija visu laiku uztur formu. Mājās visu laiku kaut ko slīpē, ir pusgatavi darbi. Ar viņiem jānodarbojas. Tēlniecībā ir interesanta lieta - tie, kuri ir piešāvušies, viņi redz, vai tas ir bijis ātrs darbs, vai viņš ir auklēts un uzplaucis kā zieds. Un arī šodien mēs redzam, ka darbi ir uzplaukuši kā tāds lēns zieds," pauž mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis.
"Es ar savu draudzeni Artu Dumpi, mēs bieži sekojam Evijas darba gaitai, lai varētu patīksmināties tieši par to plastikas veiksmi, kā viņa var to plastiku. Lai viņai veselība un lai viņa var mums vēl uzveidot par prieku," vēl keramiķe Silvija Šmitkena.
"Man gribas strādāt. Es savādāk nevaru. Bērnu nav, brūtgānu nav, kas man cits atliek, jāstrādā!" teic pati māksliniece.
Evī Upenieces darbi Rīgā, Svētā Pētera baznīcā, apskatāmi līdz augusta beigām. Rīgas svētkos ieeja izstādē ir par brīvu.
Veselību un radošo spēku jauniem darbiem jubilārei vēl arī Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija!
