"Tāda man būs svētku diena. Noņemšu izstādi. Decembrī būs nopietnāk,” atzīst Edīte Pauls-Vīgnere sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo”.
"Jubileja nav nekas patīkams cilvēkam, labāk ir, ka par to nerunā, runā par citām lietām. Runāt par mākslu ir daudz interesantāk. Sakars ir tāds, ka vajag uzbūvēt kādu izstādi. Kā brālis [Raimonds Pauls] to dara. Viņš vienmēr jubilejās rīko koncertus,” uzskata Pauls-Vīgnere.
Šī gada pēdējā mēnesī Rīgā uzreiz varēs aplūkot divas Edītes Pauls-Vīgneres darbu izstādes – viena būs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM), kur būs izstādīti mākslinieces darbi, kas glabājas muzeja krājumā, otra – Arhitektūras muzeja izstāžu zālē, tur būs aplūkojams viņas jaunākais veikums – veltījums opapam.
"Es taisu izstādi Trīs brāļos [Arhitektūras muzejā], man būs opapam veltīts darbs, kurš palika akls. Viņš bija stikla pūtējs, tāpat kā tēvs vienu laiku. Es gribu atcerēties viņu,” stāsta Pauls-Vīgnere. "Viņš 10 gadus pavadīja akls. Otrkārt, viņam atņēma māju, kuru vēl nojauca un tajā vietā neko neuzbūvēja Iļģuciemā. Tā ir vēl trakāka traģēdija. Viņam bija aklam jāpāriet uz citu dzīves vietu, aizmirstot to, kā viņš bija staigājis savā vidē,” stāsta māksliniece.
Darbs būs kā veltījums opapam un arī atmiņas par bērnības zemi Iļģuciemu.
"Man stikliņi bija bufetē. Tēvs teica: sargā liķiera glāzītes, tās ir vēl no opapa. Es domāju, mēģināšu viņu atcerēties, izbojāto Iļģuciemu, kas sabeigts ar Hruščova laika ēkām,” bilst Pauls-Vīgnere.
Māksliniece atsaukusies arī DMDM aicinājumam veidot izstādi, tajā būs aplūkojami viņas agrākos gados darināti darbi jeb, kā saka pati Pauls-Vīgnere, „sovetskij gobeļen”.
"Tur būs apmēram 16 darbi. Neviena jauna darba. Jauno es nevarēju dabūt, ko audu Jūlijam Krūmiņam, viņš ir pārdevis ar visu Vernisāžas ēku. 50 metrus garš darbs bija ar komponistiem Šopēnu, Rahmaņinovu. Tas ir aizgājis,” norāda Pauls-Vīgnere.
Izstādē DMDM, būs aplūkojami mākslinieces izcilie lielformāta gobelēni, jauktas tehnikas darbi, kā arī vērienīgie un pārdomātie tekstilansambļi, kas radīti 20. gadsimta 70. un 80. gados. Izstādi papildinās 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā austās tekstilkompozīcijas par vēstures un dabas tematiku, kā arī vairāki pēdējos gados radītie darbi.
