Vaicāts, vai Rīgas Fotomēnesim piemeklētā tēma "Dekadence" ko pravietos, Arnis Balčus Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atbild: "Pirmkārt, tas jau notiek. Es domāju, mēs varam teikt, ka Rietumu sabiedrība ir kļuvusi par pusaizmigušu, pusmirušu līķi, kas brauc vilcienā dziļāk ellē. Mēs esam gatavi piedāvāt adrenalīnu, ko varētu saukt arī par zināmu apgaismību.
Daži, protams, šajā brīdī pamodīsies un teiks – kāpēc jūs mūs modinājāt, viņi, iespējams, būs dusmīgi uz māksliniekiem, daži izbaudīs šo braucienu, bet dažiem varbūt tas liks pārvērtēt, kas ar mums vispār notiek, kurp mēs dodamies,
un varbūt mums kaut kas ir jāmaina – pirmkārt jau sevī. Tas ir stāsts par apgaismību."
Uz šādu redzējumu festivāla direktoru pamudināja lūkošanās gan uz laikmetu plašākā kontekstā, gan uz, viņaprāt, pēdējā laika trīs "apokalipses jātniekiem" – Trampu, kovidu un karu Ukrainā: "Savā ziņā varētu teikt, ka tas testē mūsu sabiedrību un ka mēs no tā arī kādus secinājumus varam izdarīt. Un ne velti cilvēkiem arvien vairāk ir kaut kādas apokaliptiskas sajūtas. Jautājums, ko katrs no šiem vēstnešiem ir licis mums pašiem pārvērtēt kā kolektīvam, bet, protams, arī kā indivīdiem."
"Zem šī nepretenciozā nosaukuma – Rīgas Fotomēnesis – notiek, man liekas, ļoti radikālas lietas," vērtē Balčus. Festivālam izraudzītajos autoros viņš un Elīna Semane, protams, atraduši kaut ko, kas saistās ar šīgada tēmu. "Tas nav tikai stāsts, ka autors šo mākslu dara tādēļ, ka viņam ir kaut kāda trauma, pārdzīvojums, iekšējā problēma, bet, ka mēs to varam skatīties arī plašākā kontekstā – viņā atspoguļojas kaut kas, kas vispār notiek ar sabiedrību," komentē Balčus.
No 26. maija Fotomēneša centrālajā telpā – izstāžu zālē un koncertvietā "Tu jau zini kur" – iecerēta grupas izstāde "Dekadence". "Tas zināma mērā ir uzstādījums, kas tad ir tā dekadence, kas ir šī māksla, kura arī aicina atbrīvoties no robežām, aicina ļauties iekšējai brīvībai, kā rezultātā mēs vai nu satiekamies ar savu patieso "es" vai nu…" pauž festivāla direktors.
"Cilvēki, manuprāt, ir jāpabaksta, un māksla šai gadījumā var pildīt dažādas funkcijas – arī terapeitisku, tai skaitā izklaidējošu un droši vien tādu, kādu es jau minēju – atklāsmes veicinošu."
Savus darbus, apkopotus izstādē "Nevainība", skatītājiem 24. maijā "DOM" galerijā atklās māksliniece Ieva Stalšene. Bet, vai nosaukums "Nevainība" maz savienojams ar Rīgas Fotomēneša tēmu "dekadence"? Viņa ir pārliecināta, ka – jā: "Dekadence mākslā, manuprāt, ir [kā] pakāpties atpakaļ no ilūzijām un ieraudzīt lietas tādas, kādas tās patiesībā ir. Un tas pats jau notiek ar cilvēku dzīves laikā – visu dzīvi mēs zaudējam savu nevainību, naivumu, mēs iepazīstam pasauli tomēr kā vardarbīgu vidi un mēs izvēlamies mīlestību vai neizvēlamies to. Izstāde principā ir par to, kā mēs visi piedzimstam nevainīgi un naivi un kas ar mums notiek dzīves procesā (tad jau izvēle ir katram pašam sava). Vienkārši nevajag noliegt to, ka pasaule ir brutāla un nevajag aizliegt to atklāti teikt.
Man liekas, ka noliegšana un vēlme skatīties tikai uz estētiski skaistu mākslu ir sevis maldināšana un nevēlēšanās paskatīties uz tiem cilvēkiem, kas spēj būt godīgi un caur mīlestību, sirsnību runāt par ļoti smagām un pārdzīvojumiem bagātām tēmām.
Jā, no tā gribas novērsties, bet tas ir ļoti dabisks process."
Rīgas Fotomēnesī arīdzan Annas Dzērves izstāde "Red Velvet". Tā tiks atvērta 26. maijā "M/Gallery". Stāstījumu turpina fotogrāfe: "Man patīk skaistums, man patīk erotiskā estētika, bet mani darbi runā arī par kaut kādā ziņā tumšākām tēmām, manām traumām, pieredzi, bieži vien par dzīvi kā sievietei vai kā cilvēkam mūsdienās. Nav viss tik skaisti. Protams, uz erotiku daudziem cilvēkiem pirmā reakcija ir šoks vai jautājums – kāpēc, bet ir daudz pamatojumu, kāpēc tieši kails ķermenis." Izstādes nosaukumā apspēlētais velvets, atejot no Deivida Linča estētikas, Dzērvei saistās ar erotiku, mistiku un tajā pašā laikā ar smacīgu materiālu. "Arī manas bildes šo sajūtu parāda – viss ir tumšs, bet tur ir tā viena būtne, kuru tumsa mēģina aprīt," viņa piebilst.
Tāpat kā pāris iepriekšējos gados, arī šoreiz Fotomēnesis nav tikai par fotogrāfiju, uzsver Balčus: "Mēs cenšamies būt ļoti eksperimentāli, inovatīvi un arī festivālu atbrīvot no kaut kādiem ierobežojumiem, šajā gadījumā – no mediju ierobežojumiem. Protams, ka fotogrāfija savā ziņā dominē, bet mums ir arī gleznas, instalācijas un mūzika. Jo mūzika šajā gadījumā ļoti trāpīgi iedod to enerģiju, to sajūtu, ko fotogrāfija, iespējams, ne vienmēr var izdarīt."
Ar visu Rīgas Fotomēneša izstāžu un notikumu programmu var iepazīties festivāla tīmekļa vietnē.
