Talsu tautas namu izveidoja Talsu Sadraudzības biedrība, kas tika dibināta jau 1887. gadā. Tās mērķis bija rūpēties par garīgās kultūras veicināšanu un izkopšanu. No 1912. gada biedrība darbojas savā namā. Tagad tā ir mājvieta Talsu tautas nama kolektīviem, kultūras norisēm un regulārām fotogrāfiju un gleznu izstādēm. Tautas nama jubilejas reizē īpašu izstādi veidojis Talsu fotoklubs. Koncepcijas autors ir kluba vadītājs un fotogrāfs Uldis Balga.
„Tautas nams ir kā baltā dāma, caurviju motīvs, gaiša ēka pilsētas centrā un notikumi, kas notiek tautas nama iekšpusē. Izstādes koncepts, ko es ierosināju - paņemt desmit gadus, kas zināmā mērā sakrīt ar digitalizācijas laikmetu, kad fotogrāfs var diezgan viegli savā arhīvā atrast failus; arī uz tautas nama simtgadi veidojām izstādi, kas bija par padomju laikiem, šoreiz ir pēdējie desmit gadi,” stāsta Balga.
Izstādē lielāka formāta fotogrāfijās redzams tautas nams no ārpuses. Viena lielā Baltās dāmas bilde no katra gada, saka Uldis Balga. Savukārt mazāka formāta fotogrāfijās aizvijas kultūras notikumi, kas notikuši par un ap šo namu. Viena no fotogrāfijām stāsta par nama pirmsākumiem.
„Šī bilde ir ap simt gadus veca. Var redzēt jumtu, kur pie skursteņiem sakāpuši cilvēki, tas nozīmē, ka tas fotografēšanās moments tajā laikā bija tik svarīgs, ka cilvēki bija gatavi kāpt uz jumta un pozēt," turpina Balga. "Fotogrāfijās redzama arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kur viņa atklāj fotoizstādi par slaveno Talsu pieminekli „Koklētājs”. Vācot failus, mēs atklājām, ka Talsu tautas namā ir viesojušies visi prezidenti, izņemot pašu jaunāko.”
Talsu tautas nams šajā desmitgadē ir piedzīvojis arī nopietnus rekonstrukcijas darbus, kas atklājas foto izstādē. Rekonstrukcijas laikā tapa arī radošā sēta, vien pietrūcis vietas kārtīgai izstāžu zālei, par šo faktu fotogrāfs Uldis Balga mēdz ik pa laikam pajokot vēl tagad.
„Te redzama radošās sētas atklāšana, es sēžu uz klozetpoda un dziļi domāju. Tas ir par godu tam, ka radošā sētā tika izbūvētas 23 jaunas tualetes, bet nevienas izstāžu zāles; bet šis ir foajē pirms lielās zāles, kas ir piemērots izstāžu vajadzībām. Izstāžu zāle ir svēta vieta, jo mākslinieks sagaida, ka izstāde, kad tā izveidota, tāda paliks līdz beigām, bet šādās piemērotajās vietās tas ne vienmēr ir iespējams.”
Lai arī atsevišķas telpas izstādēm nav, Talsu tautas nams savā jubilejas reizē foajē pirmajā stāvā piedāvā skatītājiem aplūkot vēl kādu nozīmīgu izstādi.
Tā ir mākslinieka Jāņa Lagzdiņa darbu izstāde „Klusā daba ar tauri”. Par izstādi vairāk stāsta Talsu tautas nama pārstāve Lolita Neilande-Frīdenberga: „Otra izstāde ir tikpat īpaša. Tālajos sešdesmitajos Jānis Lagzdiņš Talsu tautas namā ir bijis mākslinieks. Pērn viņam bija apaļa jubileja – 80 gadi. Abas izstādes ir ļoti izdevušās un iederas, turklāt ikviens var ienākt Talsu tautas namā un baudīt mākslu, neko par to nemaksājot.”
Izstādē redzami vairāk nekā divdesmit darbi - gan akvarelis, gan autobiogrāfiskie tušas zīmējumi. Mākslas darbos redzamas ainavas, Talsu pilsētai raksturīgais reljefs un romantiskā noskaņa. Visiem darbiem caurvijas mākslinieka aizraušanās – mūzika, daba un zemes darbi. Vienlaikus ar izstādi klajā nākusi arī Jāņa Lagzdiņa grāmata „Klusā daba ar tauri”.