Talsos Prūsijas zilās fotogrāfijas pārtop košās gleznās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Talsos šobrīd atklāta neparastas formas izstāde, kurā fotogrāfijas, kas jau pašas veidotas neparastā cianotipijas metodē, pārtapušas par košām gleznām. Tā ir divu vietējo mākslinieku – fotogrāfa Ulda Balgas un gleznotāja Andra Biezbārža – sadarbība. Izstādi viņi izvēlējušies veidot Talsu kinoteātrī, un 12 mākslas darbi ir kā kalendāra lapa katram gada mēnesim.

Talsos Prūsijas zilas fotogrāfijas pārtop košās gleznās
00:00 / 04:54
Lejuplādēt

Cianotipijas ir alternatīvās fotogrāfijas veids. Šī tehnika balstās uz dzelzs sāļu jūtīgumu pret ultravioleto starojumu. Pateicoties tam, ir iespējams iegūt fotoattēlu pat uz parasta akvareļpapīra ar spilgti izteiktu zilu toni.

Jaunākās Talsu izstādes pirmsākumi meklējami ziemas mēnešos, kad fotogrāfs Balga ik vakaru bija sastopams Radošās sētas logos, kur cianotipijās viņš iemūžināja grāmatu “Kalendārs mani sauc”. Fotogrāfs savus laboratoriskos meklējumus bija nosaucis par “hepeningu” – ar domu, ka nekad nevar zināt, kā sākotnējā iecere beigsies. Un tā negaidīti beidzās ar kolēģa vēlmi Prūsijas zilās krāsas fotogrāfijas papildināt ar košiem krāsas triepieniem. 

Gleznotājs Andris Biezbārdis norādīja: “Vienkārši sava prieka pēc tas viss tika darīts. Un vienkārši eksperimentēt, kā tas viss iznāks, kāds būs rezultāts, sadarbojoties ar kaut kādas citas profesijas pārstāvi, radīt kaut kādu citu mākslas veidu.”

Šajā izstādē izaicinājums bija cianotipijas izveidot uz audekla. 

Fotogrāfs Balga stāstīja: “Bija svarīgi, kāda tā grunts. Ir svarīgi, ka tas cianotipijas šķīdums nedaudz iesūcās. Un tad viņš nemazgājas nost. Uz papīra bija vieglāk, bet te arī beigās sapratu, kā tas notiek.”

Tā kā digitālie negatīvi ir izmērā mazāki nekā izvēlētais audekls, tad gleznās izmantoti vairāki negatīvi, kas veido vizuālu kompozīciju. Kad fotogrāfs cianotipijas bija pabeidzis, ar tām kolēģis gleznotājs devās uz savu darbnīcu. 

Mākslinieks Biezbārdis piebilda: “Mans uzdevums it kā bija tās zilās, pelēkās nokrāsas dabūt košākas. Bagātināt ar kaut kādām fantāzijas detaļām.”

Izstādes darbiem pievienotu nosaukumu nav – tos katrs var izdomāt pats. Savukārt pašai izstādei dots nosaukums “Kalendāra piezīmes”, un katrs no 12 darbiem simboliski ir kā viena kalendāra lapa. Ar ko papildināt fotogrāfijas, bijusi brīva mākslinieka improvizācija. Biezbārdis sacīja, ka šajā sadarbības projektā spītīgi gleznojis viens pats.

“Protams, es atskaitījos un centos izspiest no Ulda šo atzīšanos, vai viņam patīk vai nē. Pārsvarā jau tas bija tā, ka nekas netika daudz mainīts. Nu, varbūt tādas sīkas detaļas [mainītas], kam nav nekādas īpašas nozīmes,” atzīmēja Biezbārdis.

Vērojot gleznas, dažās ir acīmredzamas zilās krāsas fotogrāfijas, citās tās pamanāmas, vien zinot, ka gleznā cianotipijas izmantotas. Kādas gleznas piemēru, kurā vecā Talsu slimnīca vispār nelīdzinās fotogrāfijai, 
Balga skaidroja: “Nu, pēc tiem logiem var spriest, ka tas varbūt būtu pārāk smalki šāda veida glezniecībai. To varētu nojaust. Bet visā visumā, jā, kā kurā vietā. Citreiz viņš nav atstājis gandrīz neko no tā visa.”

Savukārt Biezbārdis norādīja: “Tas ir kaut kāds nejaušības efekts. Vai arī es centos to kompozīciju tā savākt, ka man pašam likās, ka tas darbs ir gatavāks. Līdz ar to man nācās arī kaut ko nomest nost.”

12 darbi, kas galvenokārt tapuši akrila tehnikā, izstādīti Talsu kinoteātrī, un apskatāmi pirms kino seansu sākuma. Kinoteātris ir vēl salīdzinoši jauna mākslas telpa pilsētā, bet kinoteātra vadītāja Māra Cēbere novērojusi, ka ceļā uz filmu baudīšanu, interesenti patiešām apstājas pie mākslas darbiem.

?Man liekas, ka piestāj arvien vairāk. Ka cilvēki jau ir pamanījuši, ka šeit ir mākslas darbi, un ka tie mākslas darbi mainās. Un ir bijuši arī tādi interesanti darbi, ka ir tēlniecība vai kaut kādi citādāki, kad gribas aptaustīt. Un mēs arī nepretojamies. Mēs ļaujam, lai tie bērni pienāk un pačamda, nu, ja viņam gribas. Kur citur viņam ļaus,” pauda Cēbere.

Cēbere ir pārliecināta, ka interesentus uzrunās arī divu mākslinieku neparastais kopdarbs. “Viņi abi divi ir tik pārsteigumu pilni un tik koši un tik dzīvi,” viņa piebilda.

Savukārt uz kinoteātra logiem fotogrāfs Balga uzlīmējis vairākus negatīvus, no kuriem tiek iegūti attēli uz audekla. Viņš izdomājis, ka negatīvu var savienot ar ārtelpu. 

Fotogrāfs skaidroja: “Logs ar krucifiksu te pēkšņi ļoti labi iekļaujas tās mājas trīsstūrī augšā. Un tā daudzās vietās, mazliet pietupjoties vai pastiepjoties pa labi, pa kreisi, tāda kaut kāda saspēle rodas un kaut kāda jauna telpa – viņi saiet kopā.

Neparastās formas izstāde Talsos būs apskatāma līdz 10. jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti