Kā viens no pirmajiem to apmeklējis vācu kinorežisors un rakstnieks Vims Venderss. Viņš, līdzīgi kā kolēģi de Mills, Siodmaks, Hičkoks, Linčs vai Džārmušs, nekad nav noliedzis Hopera milzīgo ietekmi uz savu daiļradi. Kino un mākslas zinātnieki skaidro, ka minētie kinorežisori ne reizi vien izmantojuši Hopera stilizācijas, kurās telpa gūst virsroku pār personāžu.
Hopers vairījās no eksotiskiem skatiem un sejām, kurās būtu mājiens par individualitāti vai izteiksmi. Hoperu dēvēja par maģisko reālistu, un tieši to no viņa aizguvis arī kinematogrāfs Venderss. Par to var pārliecināties Vendersa filmās “Parīze, Teksasa” vai “Amerikāņu draugs”.
Edvarda Hopera darbi Bāzelē būs aplūkojami līdz maija vidum.
