Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izstādes projektu veidoja sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā, tādejādi atzīmējot Lietuvas Valsts atjaunošanas dienu – 16. februāri.
Izstādē „Lietuvas sakrālā koktēlniecība un koka arhitektūra” eksponēta Veisiejas pašvaldības (Lietuva) Sv. Jurģa koktēlniecības fonda kolekcija, kurā zināmi lietuviešu mākslinieki, tostarp Rimants Zinkevičs, Vītauts Jackūns, Valentīns Butkus, Jozs Videika radījuši koka kompozīcijas, savos darbos atspoguļojot skatījumu uz lietuvisko Sv. Jurģa mītu. Lietuvā Sv. Jurģis tiek uzskatīts par otro nozīmīgāko Svēto, un šī Svētā būtības un Dieva piešķirtās misijas izpratnē nav nedz skumju, nedz nostaļģijas, jo Jurģis droši un jēgpilni pārvalda situāciju, ar to atšķiroties no citiem Svētajiem. Viņa vārdā pasaules vēsturē tika kristīts daudz nākotnes ievērojamu cilvēku, mākslinieku, komponistu, jo ļaudis tic, kas šis vārds piešķir veiksmi, godu un drosmi.
Publicitātes attēls: Jozs Videika „Svētais Jurģis“
Izstādes veidotāji vēlas parādīt iespaidīgus, bet tajā pašā laikā arī pavisam negaidītus un neierastus skaistāko Lietuvas dievnamu skatus. Izstādē eksponēto fotogrāfiju autors ir Raimonds Paknis (Raimondas Paknys), un izstāde veidota pēc grāmatas „Lietuvas koka baznīcas” motīviem. Lietuvas koka dievnami ir ļoti savdabīgi, individuāli, neraugoties uz Rietumu mākslas stila ietekmi un katoliskās mākslas likumsakarībām. Individualitātes zīmi tajās ir atstājusi draudzes vēsture, vietējās nozīmes notikumi, baznīcas aizgādņu, kā arī to dibinātāju ambīcijas un mākslinieciskā gaume, meistaru fantāzija un mākslinieciskā izpratne.
Baznīcas koka interjers. Publicitātes attēls
Lielākā daļa senāko un skaistāko Lietuvas koka baznīcu, kurās visvairāk ir saglabājies mākslas mantojums, ir Žemaitijā – Beržoru, Deguču, Ļoļu, Pikeļu, Plateļu, Sedas, Trīšķu, Grūšlauķes dievnami vienmēr tiek minēti kā iespaidīgākie Lietuvas „koka baroka“ piemēri. Savukārt, bagātākajām draudzēm vai mūku kopienām piederējušas sarežģītāka plānojuma un apjoma baznīcas (Lauksodža, Alsēdžu), kuras būvēja ļoti pieredzējuši un profesionāli celtnieki. To interjera iekārtojums bieži ir stilistiski ieturēts un veidots nevainojamā mākslinieciskajā līmenī. Vairāk saskares punktu ar stilistisko mūra arhitektūru ir Užnemunes vai agrākajām Viļņas bīskapijas robežās esošajām vecajām koka baznīcām (Griškabūdža, Prienu, Šešoļu, Tabarišķu).
