Šodien pat grūti iedomāties, ka līdz Pirmajam pasaules karam sievietēm bija nepieklājīgi staigāt biksēs vai ar īsiem matiem. Taču pēc Lielā kara izmaiņas sieviešu izskatā, uzvedībā un pasaules uztverē krasi izmainījās. Par to arī stāsta izstāde „Jaunā sievišķība”, kuru jau ceturtdien atklās Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
Sieviešu emancipācijas idejas radās vēl 19.gadsimta beigās, taču pēc Pirmā pasaules kara, kurā gāja bojā miljoniem vīriešu, sievietes ļāva šīm idejām īstenoties. Jo īpaši modē – dāmas atteicās no korsetēm, parādījās zīda zeķes un tērpi ar atkailinātu muguru, modē bija īsas frizūras. Mainījās arī dāmu uzvedība.
Populāras kļūst arī tematiskas pastkartes un literatūra. Bet visvairāk Jauno sievišķību novērtēja mākslinieki. Izstādē aplūkojami gan Beļcovas, gan Miesnieka, Padega un citu autoru darbi, kuros iemūžinātas tā laika progresīvās dāmas.
Izstādē „Jaunā sievišķība” eksponētas gleznas, grafikas, fotogrāfijas un izdevumi, kas raksturo 20. gadsimta 20. gadu moderno sievieti, no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un privātajām kolekcijām.
Brīvdomības laiks ilga nepilnus desmit gadus. Jau trīsdesmitajos modē atkal nāca konservatīvisms. Taču desmit pēckara gadi vēsturē tā arī paliks kā jaunās sievišķības meklējumi.
