Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Atklāta ikgadējā LMA diplomandu izstāde

Kultūras ziņas

Iespēja satikt savu meistaru

Atklāj pseidozinātnēm veltītu mākslas izstādi

Starp viltus ziņām un objektīvo realitāti – mākslinieki sarīkojuši «Pseidozinātnisko konferenci»

Aicinot mūsdienu sabiedrību aizdomāties par viltus ziņām un objektīvo realitāti, par zinātniskajām metodēm un sociālajos tīklos atrodamās informācijas autentiskumu, fonds “Mākslai vajag telpu” Latvijas Zinātņu akadēmijā iekārtojis laikmetīgās mākslas izstādi "Pseidozinātniskā konference". Tajā aplūkojami desmit pseidozinātnēm veltīti mākslas darbi.

Piecu atzītu latviešu mākslinieku darbus interpretē pieci jaunie talanti, radot jaunus darbus kā pseidozinātniskas teorijas.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš skaidro: “Ir ļoti interesants laiks šobrīd, jo mēs atgriežamies deviņdesmitajos gados gan varas attieksmē pret sabiedrību, gan arī procesos, kas notiek. Ja mēs vērojam beidzamā laika histēriju un “Facebook” slimības, tad viņas arī attīsta vienlaikus šīs pseidozinātnes. Un, protams, ka māksliniekiem ir ļoti laba loma, viņi var piedalīties šajā procesā, jo uz tā fona, kad nopietnā zinātne aiziet kaut kādu morālā bankrota ceļu vai komercializāciju, tāpat cilvēku ticība medicīnai ir zudusi, tad šīm pseido- dažādām lietām ir ļoti laba augsne, kur tai sēklai augt un plaukt.”

Tāpēc fonds “Mākslai vajag telpu”, izceļot interpretāciju kā vizuālās mākslas komunikācijas rīku, ar šo grupas izstādi rosina apmeklētājus padomāt par ikdienā piedāvātās informācijas autentiskumu vai absurdu, par viltus ziņām un objektīvo patiesību.

Latvijas Mākslas akadēmijas studente, izstādes kuratore Luīze Rukšāne atklāj: “''Pseidozinātniskā konference'' ir izstāde, kurā runās mākslinieki, un viņi runās ne tā, kā ierasts konferencēs ar saviem vārdiem, bet runās šo mākslinieku darbi. Tāpēc arī šeit var redzēt, ka darbi ir uzlikti uz tādiem kā podestiem, man gribētos šajā kontekstā viņus saukt par kancelītēm, kā parasti runātājs stāv pie kancelītes un stāsta, tad šeit tas runātājs ir vienmēr klātesošs un tas ir mākslas darbs. Piemēram, mākslinieks Miķelis Fišers bija pārī kopā ar jauno mākslinieci Keriju Arni, Kerija gāja ciemos uz Fišera darbnīcu, pati izvēlējās arī mākslas darbu, ko viņa interpretēs, tas bija darbs no sērijas, kas bija Venēcijas mākslas biennalē, darbs “Senatne”, un tad viņa interpretējot šo kokgrebumu, ir radījusi animāciju. Tāpat arī māksliniece Estere Betija Grāvele satikās ar mākslinieci Katrīnu Neiburgu, Katrīna Neiburga pati piedāvāja savu darbu – 2002. gada videodarbu par tējas sēni, un tad Estere radīja interpretāciju par šo tēmu.”

Savukārt Jāni Šneideru iedvesmojusi Ivara Grāvleja paštaisītā avīze “Akce”, kurā apķēpātās bildītes un nesalasāmie teksti radīti emocionālās spriedzes rezultātā un kalpo kā ceļvedis optimistiskākai dzīves pieejai sarežģītās situācijās. Bet Latvijas Mākslas akadēmijas studente Anna Malicka veido saspēli ar mākslinieces Baibas Baibas pašizdoto zīnu grāmatiņu.

“Zīns ir pašizdoklis, un tā ir mākslinieka grāmatiņa – tā ir zīmējumu grāmatiņa, kurā ir norādes uz mežu, uz dāmu, uz dažādiem metāliskiem rīkiem. Balstoties uz līdzībām, kādas ir mūsu praksē, esmu radījusi rīku “Rītazvaigzne – trulais nazis”, kas ir universāls rīks, ar kuru iznīcināt vai ižšķīdināt nevajadzīgus savārstījumus, kas ir izveidojušies sadzīvē,” stāsta Malicka.

“Pseidozinātniskā konference” aplūkojama Latvijas Zinātņu akadēmijas otrā stāva pseidoizstāžu zālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt