Sporta muzejā izstāde "Ritenis Rīgas ielās"

Latvijas Sporta muzejā no šodienas var aplūkot jaunu izstādi "Ritenis Rīgas ielās". Tā piedāvā izsekot riteņu ielas kultūrai, sākot no 19. gadsimta nogales līdz pat mūsdienām, kad ritenis atkal kļuvis gluži vai par neatņemamu Rīgas ielu sastāvdaļu. Izstādē pārstāvēti dažādu virzienu un formas riteņi, riteņbraucēju ekipējums, plakāti, medaļas, fotogrāfijas un citi materiāli.
*
Ritenis domāts darbam, sportam, izpriecai, un visi šie līmeņi ir arī mūsu izstādē - tā izstādē ietverto tematiku piesaka Sporta muzeja galvenā speciāliste Rita Apine. Izstāde aizsākas ar vēsturisku ieskatu, un tajā var novērtēt pirmos ripojošos rīkus, kas Rīgas ielās parādījās 19. gadsimta otrajā pusē, viens no izteiksmīgākajiem eksponātiem ir augstritenis, ko tautā mēdza dēvēt arī par zirnekļriteni.
Kā var novērtēt, lai ar šo augsto ratu brauktu, bija vajadzīga tiešām liela meistarība, bet braukt kārajiem rīdziniekiem netrūka entuziasma to apgūt, un riteņbraucēji arvien vairāk piepildīja Rīgu.
Blakus augstajam un zemajam ratam izstādē aplūkojami pavisam ērmoti rīki - tikai ar vienu riteni, kuru pārvaldīšana jau prasa akrobātisku veiklību, un tā arī bijis - ar tiem trikus savulaik demonstrējis mākslas riteņbraucējs Kārlis Vītoliņš.
Kādas iespējas Kārlis Vītoliņš savulaik demonstrēja uz monocikliem, to var aplūkot izstādes fotogrāfijās. Tāpat tās stāsta arī par ļoti bagātīgajām velo rūpniecības tradīcijām Latvijā, iepazīstinot ar tādiem šīs nozares lielražotājiem kā Aleksandrs Leitners un Gustavs Erenpreiss.
Erenpreisa ražotos riteņus raksturoja ļoti augsta kvalitāte - bija izvirzītas prasības, ka tiem obligāti jābūt ar gaišu rāmi, ļoti stabilu gaitu, smalkām līnijām, puķīšu ornamentiem, skaistu ādas apdari, spoži niķelētiem un hromētiem, arī tie ir eksponēti muzeja izstādē.
Līdzās Erenpreisam riteņus Latvijā ražoja vēl virkne citu fabriku, un aktīva ražošana turpinājās līdz pat 60. gadu sākumam. Izstāde speciāla sadaļa veltīta arī šīs nozares attīstībai padomju laikā, un ka aizrautīgu riteņbraucēju netrūka arī tad, liecina kaut vai 1963. gadā sakomponēta Raimonda Paula dziesma "Velotrekā", ko iedziedājis Edgars Zveja.
Riteņus Latvijā tagad gan jau labu laiku neražo, bet Sporta muzeja galvenā speciāliste Rita Apine priecājas, ka pēdējos gados šī braucamrīka aktualitāte mūsu valstī atkal ļoti ievērojami pieaug. Pirms sešiem gadiem Gustava Ērenpreisa pēctecis Toms Ērenpreiss atvēris kādreiz tik slaveno riteņu restaurācijas darbnīcu, Latvijā arvien populārāki kļūst velo maratoni un tvīda braucieni, Rīgas ielās darbojas modernie pastnieki - velo kurjeri, attīstās jauns sporta virziens - velo polo, kā arī tā dēvētā ērmriteņu kustība… Dažus no izteiksmīgākajiem ērmriteņiem redzēsim arī izstādē - viens no tiem mākslinieka Kristiana Brektes braucamrīks ar nosaukumu "Kapusvētki", kā arī ļoti ekstrēmiem braucējiem domātais ritenis "Sarkangalvīte".
Riteņu ielas kultūrai veltītā izstāde "Ritenis Rīgas ielās" no šodienas apskatāma Latvijas Sporta muzejā.