Kopā ar izstādes kuratori Nataļju Jevsejevu aplūkojam Ludolfa Liberta radītās kostīmu skices un dekorāciju metus no operu un baleta izrādēm. Ienākot viesistabā, kur izkārtota ekspozīcija, uzmanību piesaista košais dekorāciju mets Nikolaja Rimska-Korsakova operai "Zelta gailītis". Te arī kostīmu un dekorāciju izdrukas, kas ērti aplūkojamas, pat paņemamas rokās.
Kā atklāj kuratore, jaunās izstādes formālais iegansts – šogad aprit 100 gadi kopš pirmā Latvijas baleta iestudējuma Latvijas Nacionālajā operā, un šī notikuma sakarā vērts atcerēties vienu no spilgtākajiem latviešu teātra māksliniekiem Ludolfu Aleksandru Libertu. Viņa daiļrade Jevsejevai pašai bija liels atklājums. Pētīdama Romana Sutas scenogrāfijas darbus Rakstniecības un mūzikas muzejā, viņa starp pārējām kolekcijām ieraudzīja arī pāris fotogrāfijas ar Liberta scenogrāfiju: "Tā mani sajūsmināja un pārsteidza. Tagad, gatavojot šo izstādi un lasot preses atsauksmes par Liberta noformētajām izrādēm, es saprotu to cilvēku pārņemtības sajūtu, kad paceļas priekškars un visi vienkārši aplaudē [..] Tehniskais noslēpums viņam bija tāds –
viņš gleznojis nevis atšķaidot krāsu, bet uzreiz lēja no spaiņiem, plūdināja krāsu uzreiz uz dekorācijas audekliem. Tāpēc tas košums, tik intensīvas krāsas, kas pat ar laikiem neizbalē."
Kā Liberts nokļuva operā? 1923. gadā viņš kopā ar Konrādu Ubānu Pilsētas mākslas muzejā sarīkoja izstādi. Liberta gleznieciskās spējas ieraudzīja Latvijas Nacionālās operas režisors Pjotrs Meļņikovs un aicināja veidot Volfganga Amadeja Mocarta operu "Bēgšana no seraja". Libertam piemitusi īpaša spēja nojaust auditorijas vēlmes, viņš pratis uzburt uz skatuves brīnumainu pasauli, kas pārsteidza un sajūsmināja gan kritiķus, gan publiku. Par to liecina arī kāds ieraksts Raiņa dienasgrāmatā. To aptuveni pārstāsta Jevsejeva: "Rainis piemin, ka ir bijis uz to operu. Viņš raksta, ka Mocarts garlaicīgs, mūzika vienmuļa, bet Liberts visus pārsteidza. Liberta dekorācijām aplaudē, viņš zina publikas garšu."
Liberts strādājis arī ārzemēs, viņa noformētie iestudējumi ar lieliem panākumiem rādīti Lietuvā un Zviedrijā, strādājis arī Somijā un Bulgārijā. Taču ir maz ziņu par ārzemju izrādēm, atzīst Nataļja. Viņa turpina: "Mums arī nav tik daudz mākslinieku, kuriem ir bijušas personālizstādes Parīzē. Viņš ir viens no tiem, kam bija. Tā bija neliela galerija Parīzes centrā. Libertam bija raksturīgi, ka viņš bieži vien izstādēs eksponēja savus scenogrāfijas darbus, dekorācijas, kostīmus skices. Reizēm viņš pat speciāli izstādēm veidoja šos darbus." Kuratore rāda vairākas kostīmu skices ar nosaukumu "Šeherezāde", kuras izstrādātas, krāšņas, taču gada skaitlis, kad tās tapušas, liecina, ka ap šo laiku tāds iestudējums nav bijis.
Par izstādes "Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis" atklājumiem noteikti uzskatāmi divi oriģināli kostīmi.
"Tas ir ārkārtīgs retums, ka pēc tik ilga laika, gandrīz simts gadiem, mums izdevās atrast oriģinālus kostīmus, kas ir veidoti pēc viņa metiem.
Tie glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tos izdevās atšifrēt, izmantojot fotogrāfijas un viņa skices." Ekspozīciju veidojot, veikts liels pētnieciskais darbs. Zinātniskā konsultante bija mākslas zinātniece Anita Vanaga, kura jau ilgu laiku nodarbojas ar scenogrāfijas pētniecību.
Pie vienas no sienām Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ierāmētas tikai Liberta kostīmu skices. Nataļja Jevsejeva izceļ skici, kas veidota viņa sievai – operdziedātājai Amandai Libertei-Rebānei. Mākslinieka kostīmu skices dejotājiem ir ne tikai izrāžu sagatavošanai nepieciešamais materiāls, bet arī izcili Art Deco mākslas paraugi.
Viens no Liberta spilgtākajiem šī stila paraugiem uz teātra skatuves bijis Sergeja Prokofjeva balets "Rēbuss". Tērpus dejotājiem viņš veidojis no celofāna,
atklāj izstādes kuratore: "Pēc fotogrāfijām īsti pat nevar saprast, ka tas ir celofāns. Bet avīzēs kritiķi rakstīja, ka publikā tas izraisījis smieklus, jo kad viņi [dejotāji] kustējās, tas celofāns jocīgas skaņas [radījis], kas varbūt traucēja mūzikas uztverei. Tas bija ļoti pārsteidzoši un neraksturīgi tam laikam. Tagad jau var izmantot visu ko, bet tolaik izmantot celofānu – tas bija drosmīgs solis."
Vēl liels darbs priekšā apzināt un savākt visu informāciju, arī izzināt, ko, piemēram, Ludolfs Liberts paveicis ārpus Latvijas, piebilst Nataļja Jevsejeva un atklāj, ka 2024. gadā iecerēta liela mēroga izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur arī rādīs scenogrāfiju, bet bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā šajā reizē – Art Deco.
