Krista un Reinis Dzudzilo nominēti par darbu “ZRwhdZ” "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā (22.08.–06.10.2019.).
Eksperti pamato nominācijas izvēli:
“Kristas un Reiņa Dzudzilo instalācijas “ZRwhdZ” nosaukumā iekodēts teikums no Riharda Vāgnera operas “Parsifāls” libreta – “Par telpu šeit top laiks”. Audiovizuālās instalācijas pamatā galvenie spēlētāji ir ne tikai Laiks un Telpa, bet arī Mūzika un pats galvenais – Skatītājs.
Dzudzilo darbs ļauj nonākt kabatas formāta mūzikas kastītē, kur, stāvot, sēžot vai guļot uz rotējošās grīdas, laiks un telpa kļūst relatīvi, tāpat kā "Exit" var pārtapt par ieejas durvīm uz jaunu pieredzi.
Uzskatu, ka nomināciju pamato Kristas un Reiņa Dzudzilo spēja ar lakoniskiem vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem pietuvoties tam, ko Rihards Vāgners reiz attiecināja uz "Gesamtkunstwerk" – ideju par pilnīgu eksistences pieredzi, kas realizēta ar mākslas starpniecību,” savu viedokli pauž mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule.
“Kristas un Reiņa Dzudzilo veikums, kurš sākotnēji kalpoja par pamatu starptautiskas atzīšanas ieguvei Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnālē par labāko kuratoru koncepciju, ir viens no unikālākajiem Latvijas mūsdienu mākslas veikumiem. Pirmkārt, pats mākslas darbs ir mākslas mašīna. Turklāt nevis pārnestā, savulaik modernistu proponētā, bet tiešā, nepārprotamā nozīme, reprezentējot cilvēka radītās tehnogēnās pasaules pašpietiekamo skaistumu un… atsvešināto mehānisma distancētību.
Otrkārt, tā iecere, kombinējot skatuves mākslas, vides dizaina, telpas objektu un mūzikas instrumentu funkcionalitāti un kvalitātes, ir radījusi priekšnoteikumu īstam Gesamtkunstwerk,”
papildina Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.
Vika Eksta nominēta par video “Тучи как люди” (no instalācijas “Nataša”) grupas izstādē “Kāds sakars” Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” (26.07.–13.09.2019.).
Eksperti pamato nominācijas izvēli:
“Vikas Ekstas video kā nospriegota stīga iezīmē robežu starp inscenēto un reālo, subjektīvo un kolektīvo, grotesko un ierasto, pagātni un tagadni. Šis aizkustinošais un nepiespiestais videodarbs, kurā fiksēta mākslinieces performance Imantas mikrorajonā 90. gadu krievu popmūzikas dziesmas pavadībā, vērš mūsu uzmanību uz popkultūras tiražētajiem stereotipiem par sievišķību.
Tas iedrošina prātu, raisa pozitīvas emocijas un vienlaikus rosina pārskatīt mūsu klišejas un aizspriedumus.
Operējot ar atpazīstamiem simboliem un personiskām praksēm, šis darbs skatītāja uztveri novirza no gaumes uz patiesuma kategoriju, topot par kolektīvu atbrīvošanas rituālu,” vērtē mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa.
“Natašas tēlā Vika Eksta iekodē standartizētus priekšstatus par Austrumeiropas sievietes izskatu un uzvedību, pārliecinošā veidā portretējot sabiedrības stereotipus.
Nomināciju pamato Vikas Ekstas spēja caur Natašas tēlu aicināt uz plašāku diskusiju par sievietes identitātes jautājumiem, runāt par sociāli noteiktas uzvedības un izskata jautājumiem, kā arī masu kultūras ietekmi uz cilvēku dzīvēm,” papildina mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:
- Līgas Spundes izstāde “Kad elle būs pilna, mirušie staigās pa zemi” "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā (23.08.–06.10.2019.);
- Aigara Bikšes izstāde “Zvērīga spēle” galerijā “Daugava” (11.09.–26.10.2019.);
- Indriķa Ģelža skulptūras Cēsu Mākslas festivālā (06.07.–18.08.2019.);
- Intas Rukas izstāde “Zem tām pašām debesīm” Mūkusalas Mākslas salonā (29.08.–26.10.2019.);
- Artura Riņķa personālizstāde mākslas dārzā “Nekurienes vidū” (Rumbciema “Vijolītēs”), kas tika atklāta 2019. gada 10. augustā;
- Pauļa Liepas izstāde “Dalīšanās” galerijā “Māksla XO” (25.07.–26.08.2019.).
EKSPERTI 2019.–2020. GADĀ
Laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, izstāžu zāles "Arsenāls" Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe, galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās kuratore Elīna Sproģe, kura nomainīja kuratoru, mākslas teorētiķi Kasparu Vanagu.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”.
