Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Neredzēti Aleksandras Beļcovas pasteļi

Smalka, viegla un gaisīga - neredzēta Aleksandras Beļcovas pasteļglezniecība

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā apskatāma ievērojamās Latvijas mākslinieces Aleksandras Beļcovas 125. jubilejai veltīta izstāde, kas apmeklētājiem atklāj būtisku, tomēr mazāk zināmu Beļcovas radošā mantojuma daļu – viņas darinātos pasteļus.

Pasteļglezniecības tehnika – smalka, viegla un gaisīga – Aleksandrai Beļcovai tā bija ļoti tuva, un savā daiļradē viņa to izmantoja bieži. Atzīmējot mākslinieces 125. jubileju, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā iekārtota jauna izstāde, kurā aplūkojami viņas pasteļu zīmējumi.

"Šī izstāde parāda, cik virtuozi viņa pārvaldīja šo tehniku!" norāda Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva. "Viņa pati par sevi teica, ka savā mākslā viņa ir vērotāja un pastelis kā neviena cita tehnika ļāva šos novērojumus veikt ātri, veikli un šķiet, ka visur, kur viņa ceļoja, visur, kur brauca, Beļcovai līdzi bija albumiņš un pastelis, jo daudzi zīmējumi ir tapuši tieši izbraukumos, gan tālajos, gan tuvajos."

Aleksandras Beļcovas agrīnie pasteļi tapuši 20.gadsimta trīsdesmito gadu sākumā, kad daudzu Latvijas mākslinieku darbos kubismu, jaunreālismu un "Art Deco" formas nomainīja izteikts gleznieciskums. Arī portrets bija Aleksandras Beļcovas iemīļots žanrs. Lūk, dzejniece Mirdza Ķempe, režisore Vera Baļuna, kostīmu māksliniece Večella Varslavāne vai mākslinieces meita Tatjana Suta.

"Viņa pati savulaik bija teikusi, ka viņai nepatīk apgrūtināt cilvēkus ar ilgstošu pozēšanu, jo tas traucē notvert nepiespiestības stāvokli, priekšstatu par cilvēka raksturu, par viņa iekšējo dabu. Un pastelis ļāva tieši notvert to būtiskāko modelī un ļoti bieži, pirms tapa gleznotie portreti, Beļcova veidoja versiju pastelī," stāsta Jevsejeva.

Vairāki darbi skatītājiem tiek demonstrēti pirmoreiz. Iespējams, kaut kad tālākā vai tuvākā nākotnē mākslas pasaulei atklāsies vēl neredzēta un nezināma Aleksandras Beļcovas radošā mantojuma daļa, kas savulaik nonāca garnadžu rokās un kuras liktenis joprojām nav zināms.

Izstāde būs atvērta līdz 9. decembrim, bet jau nākamsestdien muzejā notiks pasteļglezniecības radošā darbnīca, savukārt 30. septembrī ekskursija un diskusija ar muzeja vadītāju izglītības programmā “Sarunas muzejā”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti