Instalāciju “Sirēnu sala” viņš veidojis pēc iespējas pieejamāku ikvienam cilvēkam. Bet lai to izbaudītu, būs obligāti vajadzīgs viedtālrunis un ļoti vēlamas arī austiņas. Ar šo aprīkojumu ikvienam būs iespēja iekļūt daudzveidīgā skaņu pasaulē, kas izvērsta pa visu AB dambja teritoriju un visdrīzāk katrā klausītājā raisīs savas asociācijas.
Andris Indāns atzīst, ka muzikālajā materiālā ir atsauces uz dažādiem avotiem, sākot ar sengrieķu mītiem un bibliskiem motīviem līdz šī brīža pandēmijas noskaņām.
Autoru uz sarunu aicināja Latvijas Radio, sarunas laikā mēģinot uztvert tieši to virtuālo “skaņas mākoni”, kas aktivizējas, sēžot uz soliņa netālu no mākslas galerijas “Noass”.
Baiba Kušķe: Nākot pa Akmens tiltu, jau pa labu gabalu var redzēt uz AB dambja tādu milzīgu uzrakstu “Sirēnu sala”. Ko tas īsti nozīmē?
Andris Indāns: Mēs visi zinām, ka sirēnas nozīmē brīdinājumu, un ik pa laikam, es pat teiktu, ka nepārtraukti pēdējā gadā dzirdamas un nedzirdamas sirēnas ir mums visapkārt, un tas mani iedvesmoja radīt šo darbu.
Noteikti tur ir atsauce uz Homēru (“Odiseju”), un tā tas arī jāsaprot, bet tā nav audio luga, tas ir vairāk tāds asociatīvs darbs, kurā ir šis transformatīvais motīvs, kas ir Homēram. Ka ceļiniekus vilina sirēnas nāvē, un man tas kaut kā ļoti sasaucās ar šo laiku. Un mākslas galerijas “Noass” apkārtne man vispār likās īstā vieta, kur šajos laikos likt mākslu. Tā ka tur sanāk gandrīz vai vesels mītu arhipelāgs.
Jūs teicāt – tāds trauksmains šis laiks, bet ko tas nozīmē cilvēkam, kas uz šejieni atnāk? Viņš varbūt jau no trauksmes ir noguris… Tas, šķiet, gluži nebūs tā, ka viņu vēl vairāk uztrauks “Sirēnu sala”?
Cilvēka uzdevums ir visos laikos dzīvot tagad un atrast labāko veidu, kā palikt veselam un tā tālāk, un kā izmanevrēt starp šīm sirēnām, lai varētu turpināt, lai varētu atrast jaunus maršrutus un pieturas punktus.
Es tagad paņemu savu telefonu. Man jau ir uzlikta aplikācija “Sirēnu sala”, un tad man atveras lapa, kur ir redzami tādi kā apļi. Pakomentējiet, lūdzu, kas tie ir par apļiem un kas man ir jādara, lai tas viss sāktu darboties!
Šie apļi ir 135 elementi, no kuriem sastāv kopējais skaņdarbs. Katrā aplī jeb “skaņas mākonī” ir viens elements, viena skaņa. Tie savstarpēji pārklājas. Lielākā daļa ir statiski, bet ir arī kustīgi “mākoņi”. Un šajā aplikācijā jeb “Sirēnu salas” kartē uzrādās gan jūsu kā klausītāja pozīcija pēc globālās pozicionēšanās sistēmas jeb GPS, gan arī mākoņa pozīcija.
Redz, kur iedegas šie tuvējie apļi un ir redzamas arī to pārklāšanās zonas. Tālāk atliek tikai staigāt iekšā pa skaņdarbu.
Veidojot šo skaņas instalāciju, sākotnēji es strādāju laukos un man bija uz liela ekrāna “Google Map” ar AB dambi ļoti lielā izšķirtspējā, es mēģināju iztēloties, kā tur ir, un tāpat ik pa laikam braucu uz šejieni un skatījos, kur ir kāds rožu krūms, kur kāds soliņš, kur karogs, un piespēlēju to skaņu lokāciju arī tai fiziskajai realitātei.
Un tās noskaņas, ja mēs izstaigājam visu AB dambi, varētu būt visai dažādas?
Jā, visai plašā spektrā – no ļoti mierīgām līdz ļoti satraucošām. Un to jau katrs izvēlēsies, pa kādu maršrutu viņam vairāk patīk iet.
Vai visā šajā kompozīcija sava būtiska nozīme ir arī dabas skaņām?
Jā, tāpēc tas saucas papildinātās realitātes darbs, jo šeit ir saspēle starp fizisko realitāti un virtuālo realitāti, kas atrodas vienās un tajās pašās ģeogrāfiskajās pozīcijās.
Tas man vienmēr bijis sapnis – nevis kaut kādā konkrētā laikā aicināt klausīties skaņdarbu, bet brīvā izvēlē, kad ir noskaņojums, var nākt, kad ir nakts vai kad ir rīts, un bez jebkādiem ierobežojumiem izbaudīt šo audio piedzīvojumu.
***
Uz AB dambja satiktas divas kundzes, kuras kādu brīdi jau ļāvušās muzikālajam ceļojumam, par piedzīvoto Latvijas Radio stāsta:
“Protams, ir interesanti. Sākotnēji gan man bija grūti atrast aplikāciju, lai to ieinstalētu, bet mūzika patika. Tur tajā pusītē skanēja tā kā “Pink Floyd”. Tikai bišķiņ par klusu, gribējās skaļāk. Es iedomājos uzreiz, ka vajadzētu to pastiprinātāja kastīti paņemt līdzi, lai saprastu, kas ir kas. Bet kopumā interesanti.
Es noteikti nākšu otrreiz ar citu kompāniju. Varbūt mēs divatā un vēl citi klāt.
Katrā dienas laikā varētu atšķirties tās noskaņas. Tagad varētu atnākt saulrietā, puskrēslā, pamēģināt vakara pasākumu.”
Lai skaņas instalāciju varētu izbaudīt pēc iespējas pilnvērtīgāk, Andris Indāns iesaka izmantot austiņas – jo tās kvalitatīvākas, jo labāk. Bet kopumā viņš, instalāciju veidojot, īpaši piedomājis, lai tā būtu demokrātiska un pieejama visplašākajam interesentu lokam.
“Sirēnu sala” AB dambī būs klausāma līdz pat gada beigām.
