Sadaļas Sadaļas

Sirēnu laiks. Par Andra Indāna skaņu mākslas instalāciju uz AB dambja

Uz AB dambja, kur kādreiz bija ambīcija un plāns būvēt Anda Sīļa projektēto koncertzāli, šobrīd var noklausīties cita veida koncertu – Andra Indāna veidoto papildinātās realitātes skaņdarbu “Sirēnu sala”.

“Sirēnu sala” ir instalācija, kas veidota no 135 virtuāliem “skaņas mākoņiem” ar dažādiem rādiusiem. Katrā skaņas mākonī atrodas atsevišķs skaņas elements, kas aktivizējas, klausītajam iekāpjot skaņai noteiktajā ģeogrāfiskās koordinātas (GPS) punktā. Ielādējot darbam īpaši veidoto aplikāciju, redzami skaņas burbuļi, un ikviens var pārvietoties, veidojot unikālu kompozīciju.

“Sirēnu sala”

Izstādi pavadošajos tekstos sirēnu tēls tiek skaidrots daudzpusēji – pirmkārt, tā ir kā burtiska atsauce uz brīdinājuma un trauksmes signālu ierīcēm, kuras esam īpaši daudz dzirdējuši pandēmijas laikā, bet reizē arī pārdomas par Homēra “Odisejā” aprakstītajām mitoloģiskajām sirēnām, kuras ar savām skaistajām balsīm vilinājušas ceļotājus nāvē. Tā kā darbs ierakstīts pandēmijas laikā, šā laika trauksmainā enerģija arī ir lielā mērā ietekmējusi mākslinieka radošo procesu. Intervijā “Arterritory”, Indāns saka: “Šis ir dzirdamo un nedzirdamo sirēnu dziesmu laiks, kuru pavadījumā mainās pasaule un cilvēki, kuriem jāizairē tam cauri. Nāves tuvums saasina uztveri un vedina uz jauniem maršrutiem un pieturas punktiem šajā transformācijas ceļā. Apmēram par to ir šis darbs.”

“Sirēnu sala”

“Sirēnu salas” apmeklējums man iekrīt dienā, kad ārā ir +31 grāds, spoži spīd saule un lietus īsti nav bijis jau vairākas nedēļas. Izstādes apskatīšanai nepieciešamo aplikāciju ielādēju telefonā jau mājās, un, kā ierodos, to atveru un sāku staigāt pa skaņas burbuļiem gar Daugavu. Mākslas darbi, kas izstādīti publiskā vidē, vienmēr pakļauti ir dažādiem faktoriem, kas ir ārpus autoru kontroles, un

šķiet, ka Indāns ļoti apzināti vēlējies nodot vadības pulti skatītājam – skaņas burbuļu kombināciju katrs saliek pats, staigāt pa teritoriju var, kad vien grib, darba laika nav, tā ka izstādi var noklausīties kaut vai nakts vidū!

Tas viss, protams, ir ļoti forši, bet reizē arī izstādes apmeklējuma kvalitāti noteikti ietekmē, kādas austiņas katram ir pieejamas, un pieņemu, ka arī īpašumā esošais viedtālrunis. Manas pastaigas laikā, piemēram, nezinu, vai tā bija mana telefona vaina vai arī pati aplikācija, bet nereti GPS signāls netika līdzi manai kustību gaitai, tā kā dažos skaņas burbuļos burtiski iestrēgu – biju, piemēram, jau dambja otrā pusē, kamēr zilais punktiņš iesprūda kaut kur dambja spicē. Reizēm arī kaut kādi burbuļi, kas man it kā bija blakus un kuros mēģināju iekāpt, īsti neaktivizējās.

“Sirēnu sala”

Neskatoties uz nelielajām tehniskajām ķibelēm, novērtēju to, ka ir publiskās mākslas izstāde, kas publisko telpu interpretējusi nedaudz citādāk, nekā varbūt lielākoties esam pieraduši – šī nav fotoizstāde Stacijas laukumā, liels tēlniecības darbs parkā vai plakāts sabiedriskā transporta pieturā. Ne jau, ka tam visam būtu kas vainas, bet

vienmēr ir prieks redzēt vairāk eksperimentu vietās, kas nav radītas tīri mākslas izstādīšanai, bet kuras pilsētas iedzīvotāji ikdienā apmeklē.

Ideja par sirēnām arī ir gan pietiekami vispārīga, gan arī atbilstoša laikmetam. Tas ir ne tikai pandēmijas konteksts, bet arī šī vasara, kas devusi nelielu ieskatu tajā, ko varētu nozīmēt klimata pārmaiņas šajos platuma grādos un citviet – nerimstošā saule un karstums Rīgā arī kliedz kā avārijas sirēna, un, stāvot uz degoša asfalta, jādomā par to, kur tad viss tas apkārtesošais ūdens mūs nes.

“Sirēnu sala”
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt