Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) sadarbība ar Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centru aizsākās 2018. gadā, kad tika parakstīta vienošanās par projekta "Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti" īstenošanu. Projekta ietvaros Kurzemē – Pedvālē, Sabilē, Kuldīgā un Alsungā – tika atjaunotas un jaunradītas tādas kultūrvietas, kas, cienot kultūras mantojumu un tradīciju saglabāšanu nākamajām paaudzēm, virzītos uz radošas, izglītotas un ekonomiski aktīvas vides iedzīvināšanu.
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrs atrodas atjaunotajā pilsētas sinagogas ēkā, kas ir viens no ievērības cienīgiem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, iekļauts Kultūras ministrijas komunikācijas kampaņā "Atrastā Latvija". Centra vadītāja Ginta Petra Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" piebilst, ka
vīziju par laikmetīgās mākslas un radošuma vietu bijušajā Sabiles sinagogas ēkā pirmais saskatījis skulptors Ojārs Arvīds Feldbergs.
Kā LMA studentu un mācībspēku ekspozīcija atrada savu vietu Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā? Petra atbild, ka uzreiz domājusi par “Jēkaba ceļa” projekta nosaukumā pieminētajiem mākslas jaunrades magnētiem. Tos viņa atrada Mākslas akadēmijā, kur valda sinerģija starp zināmo, atpazīstamo un vēl jaunatklājamo. Tālāk rektors Kristaps Zariņš piesaistījis kuratori Inesi Rozentālu.
Izstādes tematiskais kodols ir pandēmijas atstātās sekas uz jebkura cilvēka, ne tikai mākslinieka emocionālo pasauli. Tiek risināti komunikācijas, sapratnes un iekšējās kontemplācijas jautājumi, kuri praktiskā izteiksmē uzlūkojami ļoti dažādos medijos – sākot ar grafiku, turpinot ar figurālo tēlniecību un pat telekomunikāciju sistēmām.
Mājsēdes noskaņas varētu būt slidena taciņa uz nokļūšanu pie patētiskām un izmisuma piepildītām intonācijām, taču, laimīgā kārtā, šis risks ir apiets.
Iespējams, savu ieguldījumu tajā sniedz arī sinagogas ēka ar savu klusumu un rāmumu.
Studentu darbus, kas redzami izstādē "Iedziļinos sevī — tevī, viņā, jūsos, mūsos, visos...”, Rozentāla izraudzījusi Mākslas akadēmijas skatēs. Te svarīgi atzīmēt, ka atlasīt tos varēja vien datorā, ne klātienē. Tie visi ir veidoti kā studiju procesa uzdevumi. Viens no tiem bijis pašportreta veidošana. Kuratores darbs bija tos savietot zem vienas izstādes jumta.
Rozentāla noteikti vēlējās iesaistīt arī pašu pirmo kursu studentus, jo viņi šajā pandēmijas laikā akadēmijas dzīvi klātienē nemaz nav pieredzējuši.
Tas, protams, tieši sasaistās ar izstādē pausto klusināto mājsēdes noskaņu.
Kuratore uzslavē izstādes scenogrāfa Kristiana Brektes darbu un par Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centra atjaunotajām telpām arī teic visu to labāko. Viņa izsaka cerību, ka iesāktā sadarbība turpināsies arī citos mākslas notikumos.
Izstādes apmeklētājas Ksenijas, kas šurp atceļojusi no Tallinas, pārdomas un iespaidi:
“Tā ir ļoti laba doma – apgūt telpas ar tik plašu un senu vēsturi, neļaujot tām vienkārši stāvēt bez nekāda praktiska pielietojuma.
[..] Es neesmu liela laikmetīgās mākslas piekritēja, mani vairāk uzrunā klasiskā māksla. Taču man liekas ļoti būtiski, ka cilvēkiem ir iespēja sevi izteikt ar mākslas palīdzību. Cik es saprotu, šajā gadījumā sevis izteikšana notiek Covid-19 krīzes kontekstā, kuru spilgti raksturo sabiedriskās dzīves un komunikācijas trūkums. No izstādītajiem mākslas darbiem to ļoti var sajust. Manuprāt, es uztvēru, ko autori ar savu darbu palīdzību skatītājiem vēlējās pateikt.”
