Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Iepazīstinām ar Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem

Kultūras rondo

Andris Buiķis un Aija Vītoliņa aicina uz Latvijas Radio bigbenda koncertu "Sajust grūvu"

Simtgadē pieminām tēlnieci Lea Davidovu-Medeni

Simtgadē cildināma tēlniece, portreta žanra attīstītāja Lea Davidova-Medene

Šogad atzīmējama latviešu tēlnieces Leas Davidovas-Medenes simtgade. Viņas radošā devumā jo īpašs ir portreta žanrs. Izcilās mākslinieces darbiem, kā norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Māra Lāss, piemīt domas skaidrība, tektoniska kārtība un pārliecinošs tēla psiholoģiskais veidols. Davidovas-Medenes darbi uzmeklējami kā galvaspilsētā, tā arī ārpus tās.  

Māra Lāss Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” izsaka gandarījumu, ka līdz ar Leas Davidovas-Medenes jubileju iespējams aktualizēt mākslinieces radošo devumu: “Viņa patiesi ir viena no izcilākajām latviešu tēlniecēm un viena no vadošajām portreta žanra attīstītājām latviešu tēlniecībā.” Izrādās, ka no 39 tēlnieces darbiem, kas piederīgi LNMM kolekcijai, 37 esot portreti.  

Izstādēs Davidova-Medene esot piedalījusies kopš 1951. gada, bet pārliecinoši sevi pieteikusi līdz ar nākamo desmitgadi. Mākslas procesos šis laiks iezīmīgs ar tā dēvēto skarbo stilu. Māra Lāss turpina: “Tajā laikā atdzima akmens tēlniecības tradīcija un stājtēlniecība ļoti populārs kļuva portreta žanrs.

Tēlnieces darbos redzams, ka laikmeta mākslas strāvojumi veidojuši tādu kā sintēzi ar latviešu tēlniecības skolas tradīcijām, ko iedibinājuši vairāki viņas priekšgājēji – šeit sevišķi izceļama Teodora Zaļkalna loma.”

Raksturojot tēlnieces Davidovas-Medenes radošo devumu, Māra Lāss piesauc formas skaidrību, lakonisku izteiksmi, tektonisku kārtību, kā arī spēcīgu tēla psiholoģisko veidolu. Portretu modeļu atlasē tēlniece esot bijusi izvēlīga. Bez padomju laika darba pirmrindniekiem, Lea Davidova-Medene ar sevišķu interesi atveidojusi mākslas darbiniekus. 

“Vēl viena īpaši izceļama lieta – Davidovas-Medenes apbrīnojamā raksturotājas spēja. Viņa tiešām ir ļoti iedziļinājusies un izjutusi katra portretējamā būtību līdz pašiem pamatiem.

Katrs viņas darbs – vienalga vai tas būtu akmenī kalts vai liets bronzā, vai veidots mīkstajos materiālos – ļoti pārliecinoši izsaka cilvēka gara diženumu, jūtu un domu dziļumu,” atklāj Māra Lāss.

Lea Davidova-Medene gadiem ilgi esot uzturējusi saiti ar cilvēkiem, ko reiz portretējusi. 

Turpinot stāstījumu, Lāss rosina pievērst uzmanību materiāliem, kādus tēlniece izvēlējusi katra cilvēka atveidošanai – savā ziņā tie pieskaņoti portretējamā personībai. Kā piemēru viņa min gludā, baltā marmorā veidoto Lilijas Ērikas apgaroto portretu, kam pretmets varētu būt Ēvalda Valtera portrets bronzā, ar ļoti uzirdinātu virsmu, kas kopumā atstāj iespaidu par spēcīgu tēla iekšējo dinamiku.  

Par godu Davidovas-Medenes simtgadei LNMM top izstāde, kur bez tēlniecības darbiem varēsim izzināt arī atlasītus ģimenes arhīva materiālus. Pašreiz gan nav zināms, kad interesentus drīkstēs pulcēt uz izstādes atvēršanu. Tomēr laikā, kad muzeji ir slēgti, tēlnieces darbus varam skatīt, piemēram, pilsētvidē (Vērmanes dārzā, pie Latvijas Mākslinieku savienības ēkas u.c.).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt