“Saule - no vienas puses mums liekas, ka tā ir kaut kas gaišs, silts, optimistisks, bet Pērles „Saule” - tās ir asas klintis, tas ir diezgan draudīgs skats, ko rāda šis gleznojums,” Latvijas Radio stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Dace Lamberga.
"Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas”
No 10. aprīļa vienā no Eiropas lielākajiem muzejiem – Parīzes Orsē mākslas muzejā – atklās Baltijas simbolismam veltītu izstādi. Tas ir viens no centrālajiem Baltijas valstu simtgades notikumiem ārzemēs. Nākamajās divās nedēļās ciklā „Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas” iepazīstināsim ar desmit Baltijas simbolistu darbiem no vairāk nekā 150 darbu lielās Orsē izstādes.
Glezna “Saule” tapa 1916. gadā.
“Tas ir arī Pirmā pasaules kara laiks, kad visa dzīve ir traģiska. Un, kaut arī saule apspīd klintis, tās liekas vēsas un bezkaislīgas, un atsvešinātas,” atzīst Lamberga.
Kara laika noskaņas ir arī ietekmējušas mākslinieku un, protams, arī viņa daiļradi.
“Puse Latvijas ir okupēta, tolaik Pēterburgu sauca par Petrogradu, tā bija pilna ar latviešu bēgļiem. Pērle jau visu to izjuta, to dramatismu, kas bija apkārt, un tas arī izpaudās viņa glezniecībā. Iekšējās izjūtas, ko viņš parāda, viņa pārdzīvojumi, jo viņš pēc dabas ir bijis diezgan noslēgts cilvēks, mazrunīgs, un tāpēc viņš savu pārdzīvojumu atklāj mākslā,” atzīst Lamberga.
Līdz Pirmā pasaules kara laikam Pērle gleznojis akvareļus, attēlojis puķes, ārkārtīgi gaišus un liriskus puķu mākoņus. Bet karš izmaina viņa uztveri.
“Pērles glezniecība apmēram ap 1916. gadu gadu ļoti mainās no liriskajiem puķu gleznojumiem uz teiksmainību, tēlainību.
Pērle arī daudz zīmē klintis. Viņš tur to savu pārdzīvojumu izpauž, savas emocijas, ka vairs viņa dzīvē nedominē skaistais, bet gan depresīvais,” norāda Lamberga.
Kopumā Pērle atstājis vien nelielu mantojumu, jo miris pašos spēka gados, sasniedzot vien 42 gadu vecumu. Taču arī nedaudzās eļļas gleznas, oforti, akvareļi un zīmējumi viņa vārdu spilgti ierakstījuši latviešu mākslas vēsturē. Smailas, vēsi eksaltētas saules apspīdētas klintis, mistiski ceļinieki, sapņaini netverama teiksmainība ir darbi, kas ierindo viņu starp simbolisma māksliniekiem.
Māksliniekam ir pārāk maz darbu, lai viņu uzskatītu par izcilāko simbolistu, taču viņš ir savdabīgs mākslinieks un viņam ir savs rokraksts, kas viņu atšķir no citiem simbolistiem.
Pērle pats par vienu no laikmeta nozīmīgākajiem māksliniekiem atzinis lietuviešu mākslinieku Mikaloju Konstantinu Čurļoni. Abiem tuva bija dzimtenes daba un bezgalīgā ilūziju un sapņu pasaule. Pirms četriem gadiem Rīgā tika sarīkota abu mākslinieku kopīga izstāde.
