Igauņu gleznotājs Rauds ir mūsu dižākā simbolista Jaņa Rozentāla laikabiedrs. Arī viņš, tāpat kā vairums laikabiedru, glezniecības studijas sācis Pēterburgā, bet savu mākslas redzējumu un unikālo rokrakstu attīstījis vienā no tā brīža laikmetīgās mākslas citadelēm – Minhenē. Kā Latvijas Radio stāsta mākslas zinātniece Līsa Pehlapu no Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja,
tieši Minhenē Rauds ļoti aizrāvās ar filozofiju un reliģiju, ko simbolu veidā ieauda arī savos mākslas darbos, piemēram, gleznā „Atpūta ceļā (Bēgšana uz Ēģipti)”.
„Šo temperas gleznu Kristjans Rauds radīja 1905. gadā jau pēc atgriešanās no Minhenes, taču līdzīgus motīvus viņš sāka gleznot, vēl dzīvodams Vācijā, kur viņš daudz lasīja filozofu darbus un domāja par reliģiju un tās nozīmi. Simbolisms raksturoja viņa personību jau no paša karjeras sākuma. Savos darbos viņš daudz analizēja cilvēka un dabas, cilvēka un visuma attiecības,” stāsta Pehlapu.
"Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas”
No 10. aprīļa vienā no Eiropas lielākajiem muzejiem – Parīzes Orsē mākslas muzejā – atklās Baltijas simbolismam veltītu izstādi. Tas ir viens no centrālajiem Baltijas valstu simtgades notikumiem ārzemēs. Nākamajās divās nedēļās ciklā „Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas” iepazīstināsim ar desmit Baltijas simbolistu darbiem no vairāk nekā 150 darbu lielās Orsē izstādes.
Gleznā redzama kristīgajā glezniecībā labi pazīstama kompozīcija – svētā ģimene, kas sēž pie neliela ugunskura. Bet fonā ir tipiska Igaunijas lauku ainava.
“Domājams, tai viņš iedvesmojās savos ceļojumos uz Igaunijas salām 19. gadsimta beigās. Šajā gleznā Raudu interesēja krāsu spēks. Viņam ir daudz ogles zīmējumu un askētisku darbu, taču šī glezna izceļas ar savu košo krāsu paleti,” vērtē Igaunijas mākslas zinātniece.
“Mēs redzam svēto ģimeni sēžam pie ugunskura, viņiem fonā ir koši zaļas ganības un mežmala. Spēcīgas krāsas izmantotas arī tēlu apģērbos – sievietei, kuru varam uztvert kā Jaunavu Mariju, ir piesātināti zils apmetnis un sarkana kleita, vīrs tērpts pieticīgākā brūnā apmetnī. Uzmanības centrā ir tieši Jaunava Marija ar mazo Jēzu," darbu raksturo Pehlapa un norāda, ka
tas, kas šo Rauda gleznu padara tik simbolisku un vedina domāt par cilvēku saikni ar dabu un visumu, ir gaišzilā dūmu strūkliņa, kas no ugunskura stiepjas debesīs un veido krustu virs tēlu galvām.
“Tā, protams, ir arī atsauce uz kristietības simboliem, taču šeit tai ir visaptverošāka nozīme. Svarīgs akcents šajā Kristjana Rauda gleznā ir arī gaisma, kas apspīd ganības un Jaunavu Mariju, ar košām krāsām izceļot viņu kā gleznas galveno tēlu,” bilst Pehlapu.
Kuratore izceļ Raudu kā vienu no izcilākajiem igauņu folkloras interpretiem vizuālajā mākslā ar ļoti oriģinālu rokrakstu.
Rauds pazīstams arī ar to, ka 1935.gadā ilustrēja igauņu eposu „Kalevipoegs”.
Rauds bija to mākslinieku vidū, kuri 1906. un 1909. gadā rīkoja pirmās igauņu mākslas izstādes, un viņš bija arī klāt Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja tapšanā, ko atklāja 1909. gadā. Mākslinieks aktīvi līdzdarbojās arī etnogrāfisko materiālu vākšanā Igaunijas Tautas muzejam.
