Kultūras rondo

LALIGABA: Zināmi mūža balvas un speciālbalvu ieguvēji

Kultūras rondo

Teātra dienā pasniegtas Teātra dienas balvas aktieriem un režisoriem

Simbolisms Baltijas mākslā. Ferdinanda Ruščica "Nec Mergitur"

Simbolisms Baltijas mākslā. Ferdinands Ruščics un viņa «Nec Mergitur»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sarežģīto Lietuvas vēsturi Orsē mākslas muzejā Parīzē varēs iepazīt arī caur vairāku poļu izcelsmes Baltijas simbolistu darbiem.

Mākslinieki, kuri nerunāja lietuviešu valodā, taču bija cieši saistīti ar Lietuvas vēsturi un tās kultūru, - tāds ir arī poļu gleznotājs, grafiķis, ilustrators un dekorators Ferdinands Ruščics. Izstādē varēs aplūkot viņa darbu "Nec Mergitur”.

"Tajā attēlots kuģis, kurš nenogrimst. Sarežģīts darbs, tas varētu būt kā simbols par no jauna atdzimstošu Lietuvas un Polijas kopīgo valsti,” uzskata Osvalds Daugelis, Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktors.

Viļņas simbolista Ferdinands Ruščica darbs "Nec Mergitur” tapusi 1904.–1905. gadā, tā būs vislielākais darbs Baltijas valstu simbolistu izstādē Parīzē. Vēl izstādei izraudzīti viņa darbi "Pagātne” un "Rudens vējš”, kas ir spilgti simbolisma paraugi.

"Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas”

No 10. aprīļa vienā no Eiropas lielākajiem muzejiem – Parīzes Orsē mākslas muzejā – atklās Baltijas simbolismam veltītu izstādi. Tas ir viens no centrālajiem Baltijas valstu simtgades notikumiem ārzemēs. Nākamajās divās nedēļās ciklā „Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas” iepazīstināsim ar desmit Baltijas simbolistu darbiem no vairāk nekā 150 darbu lielās Orsē izstādes.

"Ir saglabājušās šī darba skices ar Polijas ģerboni, ar balto ērgli, taču mākslinieks to mainīja," turpina Daugelis. "Ja tas tā nebūtu, tad norāde būtu ļoti tieša, tāds tiešs simbols.”

Pētnieks stāsta, ka darbs veidots pēc poļu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Henrika Senkeviča stāsta motīviem.

"Kad izlasīju stāstu, sapratu, kāpēc mākslinieks neizvēlējās atstāt Polijas ģerboni. Stāsts ir simbolisks, taču nav optimistisks, jo tur ir sarežģīta vēsture, viņš negribēja ietvert tik tiešu simbolismu,” atklāj Daugelis.

Tāpat Daugelis skaidro, ka māksliniekam bijis grūti atrast darbam nosaukumu. Iespējams, palīdzējis kāds no viņa  draugiem, iespējams, ka tam ir kāds sakars ar Parīzes ģerboni, kurā rakstīts "Fluctuat nec mergitur”.

Ferdinands Ruščics dzimis tagadējā Baltkrievijas teritorijā, studējis Pēterburgā vispirms tiesību zinātnes, bet tad sācis apmeklēt nodarbības Mākslas akadēmijā. Apmeklējot Berlīni, viņu būtiski ietekmējuši simbolisma gleznotāji. Kopā ar Kazimiru Stabrovski un citiem veicinājis mākslas izglītības attīstību Varšavā.  Ferdinands Ruščics bijis Mikaloja Konstantīna Čurļoņa skolotājs Varšavas Mākslas akadēmijā.

Ruščics gleznojis arī reālistiskas ainavas. Taču šis darbs ir absolūti konceptuāla kompozīcija. Daugelis norāda, ka Mikaloja Konstantīna Čurļoņa darbs "Rex” un Ruščica "Nec Mergitur” ir konceptuālas simbolistiskas kompozīcijas, kurām līdzīgas grūti atrast pasaules mākslā, Eiropā un arī Baltijas reģionā.

Šī Ruščica glezna ir nozīmīgs darbs Lietuvas Mākslas muzeja krājumā. Kādu laiku glezna bija deponēta Varšavas muzejā, bet tagad atkal atrodas Viļņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti