Jaunā izstāde galerijā "Daugava" ļoti spilgti apliecina, ka sievietes tēls mākslā ir neizsmeļams un arvien no jauna iedvesmojošs.
Kopumā izstādē skatāmi 30 darbi, ko radījuši 20 mākslinieki, sākot no pagājušā gadsimta 30. gadiem līdz mūsdienām.
Ar aktu zīmējumiem pārstāvēts Oto Skulme, tie ir tik viegli un ēteriski, ka šķiet viņš tikai mazliet ar sangīnu un oglīti pieskāries papīram un iezīmējis sievietes ķermeņa aprises.
Turpat līdzās viņa darbiem ir viņa meitas Džemmas Skulmes glezna "Velaskeza motīvs" pavisam citās noskaņās, ar viņai raksturīgo sievietes tēlu – spāņu infanti – gleznas centrā.
Krāsās piesātināti, īpaša dziļuma un telpiskuma piepildīti ir Daces Lielās darbi. Gleznā "Sfinksas" jūtami viņas Ēģiptes iespaidi, tās centrā ir austrumnieciski tēli ar sievietes galvu un leoparda ķermeni. Bet gleznā "Viesos pie Učello" Dace Lielā saspēlējas ar renesanses gleznotāja Paolo Učello gleznas motīviem, stāsta izstāde veidotāja Anda Treija: "Es domāju, ka Učello ir tāpēc, ka renesanse mākslā ienāk ar perspektīvu, ar šo dziļumu, telpiskumu. Jo līdz tam strādāja plaknē. Un tas bija milzīgs atklājums – perspektīva.
Un Daces Lielās gleznā ir redzami motīvi no Učello darba – jātnieki, lidojošs eņģelis, kam priekšplānā autores radītā skaistule zirgā, kas ir it kā iegriezusies pie Učello viesos, proti, viņa gleznā. Tas ir mākslinieces fantāzijas, iztēles radīts tēls. Bet tur skaisti redzama arī tā materialitāte, kādas tās caurspīdīgās zeķes, kā tas atlass krokojas."
Izstādes izveidē tieši Andas Treijas kā mākslas vēsturnieces skats bijis ļoti svarīgs, atklājot arī dažādās ietekmes un atsauces, ko sevī ietver izstādē skatāmo autoru darbi.
Viens no viņiem arī Tukuma mākslinieks Leonīds Āriņš, kura aizrautība bija franču glezniecība, un tas redzams arī aktā ar nosaukumu "Guļava".
Anda Treija stāsta: "Te mēs redzam tādu it kā Matisa iedvesmotu mākslu, bet, protams, Āriņš jau savā leksikā nosaucis par "Guļavu". Fonā redzams viņam ļoti raksturīgs motīvs – viņa darbnīcas logs.
Es tā parasti domāju – nu, viņš ļoti mīl Bonāru, Matisu, bet tiem francūžiem ir tāds vieglums, savukārt Āriņa glezniecībai piemīt tāds latviešu zemnieka smagums."
18., 19. gadsimta glezniecības ietekme jaušama Maijas Tabakas gleznās, izstādē viņa pārstāvēta ar gleznu "Trauslais pamats". Anda Treija turpina: "Skumji, ka šodien jauni cilvēki vairs neatpazīst, kas ir modelis. Tā ir izcilā aktrise Antra Liedskalniņa. Maija Tabaka teica, ka Antra Liedskalniņa ir bijusi lielisks modelis, kas fascinējusi ar savu žestu un kustību. Tur jau tajā gleznā viņa arī tā kā lido, tā kā palēkdamās iet, un skaists arī tas baltais meža dziļums fonā. Tas ir apbrīnojami, kā Maija Tabaka ar krāsu modelē formu, kā viņas gleznā parādās gaisma. Tā meistarība ir izcila."
Viena no izstādē apskatītajām tēmām ir arī sieviete kā modelis un mākslinieka darbs ar modeli.
Savulaik Rīgā bija Laimdota Mūrnieka studija, ko apmaksāja Mākslinieku savienība un kur daudziem māksliniekiem bija iespēja strādāt ar modeļiem, studiju aktīvi apmeklēja izcilās aktu gleznotājas Felicita Pauļuka un Biruta Baumane. Anda Treija stāsta: "Viņas tajā Mūrnieka darbnīcā ar Felicitu Pauļuku abas divas ir konkurējušas. Jo Biruta Baumane jau sevi uzskatīja par izcilāko aktu gleznotāju, viņa teica, ka viņa savu būtību, savu pārdzīvojumu, savu attieksmi pret pasauli un, protams, mīlas ciešanas un mokas spēj tieši caur aktu parādīt savā glezniecībā."
Izstādē varēs arī novērtēt abu mākslinieču – gan Birutas Baumanes, gan Felicitas Pauļukas aktus, un, iespējams, saskatīt kādus iespaidus no itāļu mākslinieka Amedeo Modiljāni.
Asprātīga interpretācija par Rubensa glezniecību savukārt nolasāma Frančeskas Kirkes gleznā "Trīs figūras ar maskām", bet Normunda Brasliņa nelielajā zeltītajā darbā "Meitene ar auskaru", jūtama zināma tuvība ar ikonu glezniecību.
Izstāde, kam dots nosaukums "Sieviete – modelis, tēls. Sieviete – saturs un forma" galerijā "Daugava" tikko sākusi ceļu pie skatītājiem un būs pieejama līdz novembra nogalei.
