Sievietes skaistums Romas dārzā. Divu Liepājas izstāžu apskats

Divas izstādes, kuras šobrīd var aplūkot Liepājas mākslas galerijā “Romas dārzs”, it kā ir absolūti atšķirīgas. Tomēr, izņemot vietas un laika sakritību, tām ir arī citas kopīgas iezīmes: visas autores – sievietes, bet gleznās pārsvarā attēlotas sievietes.

Fantastiski spilgts haoss

Ivi Derviši

Dzimusi 1992. gadā Libraždā, Albānijā. Studējusi Tirānas Mākslas Universitātē, kur 2013. gadā ieguvusi bakalaura grādu grafiskajā dizainā un 2015. gadā saņēmusi maģistra grādu grafikas specialitātē. Māksliniece piedalījusies vairākās izstādēs Albānijā, Kosovā, kā arī Latvijā.

Jaunā albāņu māksliniece Ivi Derviši smeļas iedvesmu dabā, antīkajā kultūrā, mitoloģijā, sapņos, pasaules notikumu aktualitātēs, mūzikā un ceļojumos.

Viņas izstādē “Mēs” pārstāvēta grafika un glezniecība, bet tematiski ekspozīciju autore sadalījusi trīs daļās – senatne, cilvēciskums un haoss.

Senatne ir slavenajā Vezuma izvirdumā iznīcinātās Pompejas stāsts. Darbi stilistiski līdzīgi freskām, kuras pamatīgi nobružājis laiks, bet ar mūsdienīgiem elementiem, piemēram, luksoforu. Tā māksliniece simboliski savieno senatni un mūsdienas.

Izstādes daļa ar nosaukumu “Cilvēciskums” radīta tajā laikā, kad meitene pameta dzimto Albāniju, un vientulība, ilgas pēc ģimenes un draugiem radījusi vēlmi gleznot cilvēku sejas. Šajo portretos – sievietes ar lielām acīm, skumjām vai domīgām.

“Haoss” ir kas pilnīgi personisks, māksliniece pievēršas savai pagātnei, precīzāk, vecāku šķiršanās bērnībā ļoti iespaidoja mazo Ivi. Savas “haotiskās” gleznas māksliniece salīdzina ar Roršaha traipiem, pazīstamu psihodiagnostisku personības izpētes testu. Tieši tāpat kā Roršaha plankumi, katram skatītājam šīs gleznas rada atšķirīgas asociācijas. Un tikai viens darbs ir absolūti reālistisks, turklāt tīši radīts “bērnu” stilā. Tā glezna, kurā vecāki tur bērnu pie rokām, bet patiesībā velk katrs uz savu pusi. Tāda, lūk, savdabīga mākslas terapija.

Izstāde “Mēs” aplūkojama līdz 31. jūlijam.

Pērles un “selfiji”

Ingemāra Treija

Māksliniece, pedagoģe, projektu vadītāja, izstāžu kuratore, Tukuma Mākslinieku grupas vadītāja. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Brēmenes mākslas institūtā. Humanitāro zinātņu maģistre mākslā, Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

„Piejūras klimats” ir pirmā divu mākslinieču – gleznotājas Ingemāras Treijas un keramiķes Kristīnes Lazdānes – kopizstāde Liepājā.

Izstāde iecerēta kā saruna par glezniecības un keramikas savstarpējo ietekmi. Tāpēc liela nozīme ir arī telpiskumam, precīzāk, eksponātu izvietojumam – tie pāriet no plaknes par 3D, radot vēl ceturto dimensiju, ko netveramu, asociatīvu.

Ingemāra drosmīgi strādā ar toņiem un faktūrām – spilgtas krāsas, ekspresīvi triepieni. Daudzi portreti gleznoti uz pilsētas vai dabas ainavu fona, turklāt cilvēks izvirzīts priekšplānā. Sejas ļoti dzīvas, dažas – burtiski monumentālas fotogrāfijas. Tieši tāpēc gleznas līdzinās selfijiem. Rau, “paskatieties, lūk, es Amsterdamā”!

Cilvēki, kuri pazīst mākslinieci, un viņas paziņu loks, atpazīst portretos viņas kolēģus, tuviniekus un paziņas. Pašportrets arī irizstādīts . Starp gleznām ir arī daži satriecoši plikņi. Un burtiski dziļi aizkustina “Mammas portrets” – vecāka gadagājuma dāma sēž krēslā ar avīzi, bet gleznas malā viņas portrets jaunībā…

Kristīne Lazdāne

Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā, vēlāk - Latvijas Mākslas akadēmijā. Mākslas maģistre. Aktīvi piedalās dažādos radošos projektos, plenēros, vada meistardarbnīcas. Atklātās darbnīcas un galerijas “Kartelis” vadītāja.

Kristīne izstādījusi darbus no terakotas un porcelāna. Ļoti daudz “pērļu”, gliemežvāku un zemūdens arheologu guvumam līdzīgu fragmentu. Viss pareizi – ir taču “Piejūras klimats”.

Zāles vidū guļ kaut kas līdzīgs stāvlampai. Nē, tā nav nogāzusies, tas tā iecerēts. Un saburzīti milzīgi papīra gabali stūros arī ir koncepcijas daļa. Kas tie ir? Viļņi? Smiltis? Te nu lai skatītāji paši spēlē asociāciju spēli. Divi krēsli ar porcelāna traukiem zem neesošajiem sēdekļiem – arī paši domājiet, ko tas nozīmē!

 

Un pilnīgi apburoši eksponāti, taisni ekspozīcijas rozīnītes – slotas. Dažas ar velosipēdu sēdekļiem kāta vidū. Ja lido, tad ar ērtībām! Jāpiebilst, ka pie vienas no sienām iekārtojusies keramikas zeķe. Varbūt nokritusi lidojuma laikā, kas to lai zina…

Izstāde “Piejūras klimats” skatāma līdz 14. septembrim.

Raksts krievu valodā lasāms šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti