“Jānis Roberts Tillbergs ir ļoti pretrunīgi vērtēta personība. Kā pārliecināts akadēmiskā reālisma adepts viņš visā dzīves laikā dažādu mākslas interešu vārdā ir gan slavēts, gan pelts. Tomēr kā stabilas vērtības paliks Jāņa Roberta Tillberga gleznotie latviešu kultūras darbinieku portreti un citu žanru darbi, viņa zīmētie šarži un devums latviešu karikatūras attīstībā,” tā grāmatas autors Māris Brancis.
Jānis Roberts Tillbergs mākslinieka diplomu ieguva Pēterburgas Ķeizariskās mākslas akadēmijā. Strādāja kā pasniedzējs Vilhelma Purvīša vadītajā Rīgas pilsētas mākslas skolā, vēlāk profesors Mākslas akadēmijā un Latvijas PSR Mākslas akadēmijā. Uzskatot, ka glezniecībā galvenā ir attēlojuma maksimāla objektivitāte, viņš neatzina skolnieka individuālā redzējuma atkāpes ne formā, ne saturā, ne arī gleznošanas manierē vai krāsu uzlikumā.
Interesants fakts Tillberga biogrāfijā ir darbs Marka Šagāla izveidotajā Tautas mākslas skolā Vitebskā, kur mākslinieks tika uzaicināts vadīt tēlniecības darbnīcu. Tillbergs vēlāk teicis: “Es raudzīju iedziļināties šai dullumā un izmēģināju visus šos ismus. Bet tad man bija jābēg laukā no šī tukšuma.”
Blakus pedagoģiskajai darbībai un virknei sabiedrisku pienākumu mākslinieks nekad neaizmirsa savu radošo darbu. Tillberga radošās darbības lokā bija dažādi žanri, piemēram, ainava, klusā daba, akts, figurālā glezniecība, tomēr vispilnīgāk viņa talants izpaudās portreta glezniecībā. Īpaša vieta latviešu glezniecības vēsturē ir aktiera Kristapa Lindes portretam, Raiņa portretam, mākslinieka mātes portretam u. c.
Tillbergu saistīja ne tikai glezniecība, nozīmīgi ir arī mākslinieka zīmējumi – karikatūras un šarži. Ar dažiem spalvas vilcieniem mākslinieks katrā tēlā atrada raksturīgo, apliecinot psihologa, portretista un spoža zīmētāja spējas. Jāatzīmē, ka Tillbergs ir viens no satīriskā žurnāla “Svari” izveidotājiem. Nozīmīgs ir arī mākslinieka veikums grāmatu ilustrāciju jomā. Tillbergs radīja latviešu mākslā pirmo daudzkrāsaino bērnu ilustrāciju grāmatu – Annas Brigaderes pasaku “Misiņbārdis un stiprais kalps” (1913).
