Izcilajam latviešu scenogrāfijas vecmeistaram, kurš savu radošo mūžu pavadījis Latvijas Nacionālajā teātrī un ilgus gadus vadījis scenogrāfijas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā, visu mūžu bijusi tuva arī glezniecība.
Savā izstādē Gunārs Zemgales portretējis ārzemju skatuves personības jeb "nesatiktos, bet sev simpātiskos", tostarp Grētu Garbo, Čārliju Čaplinu, Lučāno Pavaroti un citus.
"Pirmais portrets bija Klints Īstvuds - viņš ir labs aktieris. Viņš parasti spēlē kādus šerifus, viņam seja ir tāda kalsnēja, viņš man atgādināja Imantu Ziedoni. Tas man bija pirmais, ar to es sāku. Tad man mazdēls teica: "Opi, tev vajag taisīt vēl kādu!". Tas man "uzsita asinis" un es sāku taisīt otro - Depardjē kungu, kurš te, Rīgā, bija ieradies. Man patīk viņa sejas vaibsti - tas deguns! Viņš ir tāds kupls kungs, man liekas, ka viņam viss ir atļauts. Es meklēju tipāžus, man pēc tiem patīk darboties," par to, kā tapušas pirmās gleznas šai izstādei, stāsta Gunārs Zemgals.
Kā atzīmē izstādes rīkotāji, Zemgala gleznotie portreti atsauc atmiņā arī slavenos mākslinieka radītos teātra izrāžu plakātus, kas pagājušā gadsimta 70. un 80.gados iekļāva Gunāru Zemgalu Latvijas plakātistu kodolā.
Gunārs Zemgals drīzumā sola izstādi "Retro Nr.2" ar pazīstamajiem un satiktajiem latviešu aktieriem un režisoriem.
"Viņš nav ieciklējies savā radošajā mūžā, ka viņš var tikai kaut ko vienu. Viņš ir viens no pazīstamākajiem Latvijas māksliniekiem. Ir grūti iedomāties kādu Latvijā dzīvojošu cilvēku, kurš nebūtu redzējis "Emīla nedarbus"," pauž mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Gandrīz 50 gadus - teju visu savu radošo mūžu - Zemgals strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī, kur tapušas scenogrāfijas vairāk nekā 200 izrādēm, sadarbojoties ar tādiem režisoriem kā Alfreds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs, Valdis Lūriņš un citiem. Daudzas no leģendārajām izrādēm pašlaik atrodamas Latvijas Nacionālā teātra zelta fondā - "Romeo un Džuljeta", "Hamilkara kungs", "Lauva ziemā", "Ilgu tramvajs", "Lilioms", "Žanna d’Arka", "Skroderdienas Silmačos" un citas.
Zemgals strādājis arī kino jomā - savu artavu ielicis filmās "Tauriņdeja", "Emīla nedarbi", "Dunduriņš", "Valsis mūža garumā" un citās, kā arī ilgus gadus vadījis scenogrāfijas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa audzēkņu vidū bijuši gan Andris Freibergs un Ilmārs Blumbergs, gan daudzi citi ievērojami Latvijas scenogrāfi.
