"Tagad pati brīnos un priecājos, savā laikā es ar rokām izkalu lielus pieminekļus, jo tad nebija vēl to flekšu, griežamo, un tad bija ar kaltiņu un āmuru jākaļ, tas nu gan bija pamatīgs darbs.
Tagad jau es esmu arī ar tiem flekšiem iemācījusies, nu jau ir vieglāk, tomēr to spēku mazāk," saka māksliniece.
Māksliniece vēl joprojām aktīvi, radoši darbojas, veido ne tikai nelielus tēlniecības darbus un dažādas medaļas bronzā, bet aktīvi darbojas arī Rīgas Latviešu biedrības Vizuālās mākslas komisijā. Izstādē eksponētas mākslinieces nozīmīgāko vides un monumentālo tēlniecības darbu fotogrāfijas – komunistiskā terora upuru pieminekļi, pilsētu zīmes un ievērojamu cilvēku portreti akmenī, kā arī plašs medaļu klāsts un sīkplastika.
"Jātaisa patiesi, no sirds un godīgi. Un tas, ko mēs izjūtam, – varbūt katram ir savādākas tās izjūtas, bet man ir tādas ar Latviju saistītas,"
teic Dzintare. Patriotisko viņa ielikusi arī savos darbos, taču galvenā māksliniecei esot dzīvības tēma – bērni un dzīvības izpausme visdažādākajās dabas formās. "Man ir seši mazbērni, kurus es esmu auklējusi, un tādēļ man šī tēma ir īpaši tuva. Marmorā viņi tādi plastiski un maigi, bez kādiem asumiem, mazbērniņi mīļi, jā," stāsta māksliniece.
Dzintare lepojas, ka viņas kaltās medaļas ceļo pa pasauli, tostarp piedalījušās izstādēs Ķīnā un Kanādā. Radīšanas prieku māksliniece reizēm izpauž arī dzejas rindās, savu radošo darbu un atmiņas viņa apkopojusi grāmatā “Akmens. Doma. Tēls”.
Izstāde apskatāma individuāliem apmeklētājiem vai vienas mājsaimniecības locekļiem.
