Sarmīte Sīle: Lapiņa kļūst aizvien gaišāka un caurspīdīgāka

Mākslinieces Daces Lapiņas darbi kļūst aizvien gaišāki un caurspīdīgāki, niansētāki un netveramāki, norāda Rīgas Mākslas Telpas Intro zālē skatāmās Daces Lapiņas izstādes „Baltā" kuratore Sarmīte Sīle. Māksliniecei Dacei Lapiņai tā ir sešpadsmitā personālizstāde.

Klusā daba ir žanrs, kurā māksliniece konsekventi strādā jau vairākus gadu desmitus. „Mierīgā dzīve", kā klusās dabas žanru nodēvēja 17. gadsimta Francijā, ir Daces Lapiņas darbus raksturojošs apzīmējums.

Arī šajā izstādē skatāmo darbu galvenie varoņi ir mākslinieces iemīļotie trauki, sīpoli, ķiploks, ogas, olas, maizes klaips, sakaltētu ziedu pušķis, ķirbis, galdauts, piena krūze,  vāze, bļoda. Priekšmeti kā dzīvas būtnes, kā filozofiska kategorija.

„Mani uzaicināja pagājušā gada decembrī uz šo izstādi droši vien tāpēc, ka esmu balta gleznotāja un viņi [Rīgas mākslas telpa] bija jau izdomājuši izstādes nosaukumu „Baltā"," stāsta māksliniece Dace Lapiņa, kura izstādes atklāšanā tērpusies melnā.

Māksliniece atklāj, ka pirms pāris gadiem izlēmusi gleznot vienkāršāk un sanācis, ka viņa sākusi gleznot vēl reālistiskāk. Katra glezna prasa vismaz mēnesi darba, atklāt Dace Lapiņa. Tā kā izstāžu zāle ir diezgan liela, tad tikai ar pašiem jaunākajiem gada laikā tapušajiem darbiem vien to nevar piepildīt. Izstādē „Baltā" skatāmi 24 darbi, tas nozīmē, ka arī vecākas gleznas.

Gleznotājas darbi – saprotami, gaiši un priecīgi – atklāj vienkāršo lietu nozīmīgumu. Labi zināmais, katru dienu acu priekšā esošais, no cita redzes leņķa ieraudzītais, mākslinieka rokām apmīļotais, kļūst par simbolu pasaules kārtībai, dod pārliecību, ka nemitīgo, straujo pārmaiņu laikā ir arī stabilais, nepārejošais.

„Protams, esmu balta, esmu harmoniska. Tie, kuri pazīst Lapiņas glezniecību, zina, ka tāda viņa ir būs, bet esmu kļuvusi reālāka," uzsver māksliniece.

Līdz pilnībai izkopts rokraksts – stabila kompozīcija, rūpīgi nostrādāts ik milimetrs spēles laukumā, baltais uz baltā ar meistarīgi ieliktiem spilgtākiem akcentiem.

„Klusās dabas ir klusas. Tikai pa retam kāds no varoņiem  paaugstina balsi," tā mākslinieces stilu raksturo izstādes kuratore Sarmīte Sīle.

Viņa kļūst aizvien gaišāka, aizvien caurspīdīgāka, arvien niansētāka un netveramāka," saka Sīle. „Viņai bija gan zilais periods, gan brūnganīgais periods. Un pamazām, pamazām krāsas attīrās. Nāk klāt lielāka profesionalitāte, lielāka uzdrīkstēšanās, jo uzlikt baltu un balta ir viens no grūtākajiem uzdevumiem."

Izstādes kuratore norāda, ka tagad māksliniece tagad strādā galvā un tā ir augsta pilotāža.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti