„Man ļoti patika Grieķija, un es no Grieķijas atvedu to tur puķi. Es to ieraudzīju, ieliku skiču blokā, un tā viņa man tur stāvēja. Es domāju, ka tas vislabākais viņai būtu, ja tā iegūtu kādu pienācīgu satvaru," stāsta māksliniece Sandra Konstante, rādot izstādes darbu, kurā var uzskatāmi redzēt, kā tad no Grieķijas atvestā puķe ieguvusi savu satvaru. Tā tagad kļuvusi par ļoti skaistas un izsmalcinātas kolāžas daļu, kurā kombinēta ar grafiskiem zīmējumiem, kuros redzams eņģeļu motīvs, ar datorgrafikām un arī kādu sakaltētu neļķes ziedu.
Izveidotā kompozīcija katram skatītājam uzbur savu stāstu un raisa savu asociāciju plūsmu.
Darbos izmantoti arī citi mīļi glabāti, herbarizēti augi ar stāstiem.
„Šeit ir vēl viena skaista lapa, to man uzdāvināja mans skolotājs, un tā ir atvesta no Indijas no Bodhi koka, zem kura Buda ir meditējis,” turpina māksliniece.
Lai arī māksliniece savos darbos mēdz izmantot herbarizētus augus, vārds herbārijs viņas darbu kontekstā tomēr nozīmē ko citu.
"Man tas herbārijs ir vairāk tādas kā dienasgrāmatas," skaidro Konstante. "Ja citi nospiež augus, es nospiežu savas idejas, domas, atmiņas, sapņus, un lieku tādos kā skiču blokos. Man patīk viss, kas ir smalki sazīmēts un salikts ar simbolisku nozīmi. Tāpēc man radās doma šai izstādei. Man jau pašai bija sakrāti augi, kas saistās ar dažādiem manas dzīves stāstiem, un tad es vēl dažus nopresēju pati, atceroties bērnību. Un tad sākās tas process – visu kolāžās salikt kopā, sakomponēt, sazīmēt."
Ļoti interesanti vērot, kā māksliniece darbos savienojusi dažādas tehnikas, tekstūras un faktūras, ne tikai gleznojusi un zīmējusi, bet arī plēsusi un līmējusi.. un šis stils it kā simbolizē, ka arī notikumi cilvēka dzīvē nav vienādi un gludi, bet katrs ar savu raksturu un izpausmes veidu.
Šis ir tas gadījums, kad māksla saplūst, papildina un pasaka kaut ko vairāk arī par Botāniskā dārza vidi, kur izstāde lieliski iederas, uzskata Botāniskā dārza māksliniece Gundega Muzikante.
„Skatoties šos darbus, mani uzrunā un aizkustina tas maigums, smalkums, ārkārtīgi iejūtīga attieksme pret materiālu, ar ko māksliniece strādā. Vai tas būtu papīrs vai tauriņa spārns, vai ziedlapiņa. Es domāju, šis ir tas gadījums, kad droši var teikt, ka māksla ir dzīves sekas," uzsver Gundega Muzikante.
Līdzās kolāžām izstādē skatāmi arī zīmējumi un gleznas, redzams ka pašos jaunākajos darbos māksliniecei kādu brīdi tuvo eņģeļu motīvu nomainījusi princešu tēma.
