Rīta Panorāma

Ugunsgrēks Rīgas Laku un Krāsu rūpnīcā

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ivaru Cinkusu

Telefonintervija ar Indru Lūkinu

Sākas mākslas festivāls «Cēsis 2014»

Svinot savu astoto jubileju, no 11.jūlija līdz 9.augustam Cēsīs jau astoto gadu risināsies mākslas festivāls "Cēsis 2014", kas iemantojis daudzu skatītāju un klausītāju simpātijas.

Mākslas festivāla "Cēsis 2014" veidotāji - direktors Juris Žagars, mūzikas programmas vadītāji Indra Lūkina un Arturs Maskats un vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte - uzsver, ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu.

"Formāts tiek saglabāts no pašiem sākumiem. Mēs turamies pie tā, ka mēs šo festivālu gribam turpināt un paturēt to, ka ir dažādi žanri, kuri no vienas puses katrs dzīvo savu dzīvi, bet no otras puses - tie kaut kādā veidā papildina cits citu," saka festivāla mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina. Viņa atklāj, ka šogad akadēmiskās mūzikas sadaļa ir pārsaukta par mūzikas sadaļu, tādējādi paplašinot mūzikas žanra robežas.

"Šis formāts ir veiksmīgs un dzīvotspējīgs. Līdz šim Latvijā kultūras jomas bija savstarpēji norobežotas. Starpdisciplinārā telpa, kas tiek izveidota Cēsu festivālā, sajauc radošos cilvēkus vienkopus, viņi daudz vairāk komunicē un dzimst kādi jauni projekti. Skatītājs no šīs savstarpējās komunikācijas ļoti iegūst, jo viņam tiek piedāvātas pilnīgi jaunas izpausmes. Ar to mēs ļoti lepojamies, ka Cēsu festivāls ir šo formātu izveidojis," uzsver Daiga Rudzāte.

"Festivāla mūzikas notikumi septiņu vasaru garumā ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto Vidzemes koncertzāli "Cēsis", kam būs svarīga loma ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā," norāda Juris Žagars. Pirmo reizi festivāla koncerti varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē, bet kino programmu varēs baudīt ar modernu digitālo projektoru aprīkotā kinozālē. Turklāt pirmo reizi festivāls piedāvās tik plašu un daudzveidīgu teātra programmu. Savukārt vizuālās mākslas sadaļas spektrs - no klasiskām līdz pārsteidzoši izaicinošām ekspozīcijām.

Festivāla atklāšanas pasākums 11.jūlijā koncertzālē "Cēsis"  manifestēs festivāla būtību - kino, mākslas un mūzikas pasaules savstarpējo saspēli. Šī gada festivāla īpašā personība būs pasaulslavenais lietuviešu izcelsmes amerikānis, par avangarda kino krusttēvu dēvētais mākslinieks, dzejnieks un režisors Jons Meks. Atklāšanas pasākuma pirmajā daļā tiks demonstrēta viņa dokumentālā filma "Endija Vorhola dzīves ainas: draudzības un krustpunkti" (1982). Šajā avangarda kino dienasgrāmatā dokumentēta popārta karaļa Endija Vorhola ikdiena, mākslas radīšanas process un vide, kas viņu iedvesmoja.

Festivāla otrajā daļā - muzikāls notikums "Kinomūzika okeāna viļņos", kurā populārais komponists un perkusionists Rihards Zaļupe kopā ar saviem domubiedriem izpildīs paša komponēto mūziku Māra Martinsona filmai "Oki - okeāna vidū" speciāli festivāla atklāšanai tapušā aranžējumā.

Jona Meka dzīvei un daiļradei veltītā retrospekcija tiks atklāta 11.jūlijā Cēsu alus brūzī, kur  vizuālās mākslas ekspozīcijas uzmanības centrā būs Jona Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki. Savukārt Vidzemes koncertzāles "Cēsis" kinozālē katru festivāla sestdienu notiks Jona Meka filmu skate. 12.jūlijā notiks Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publiska sarunu par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā.

Visu festivāla laiku Cēsu Izstāžu namā skatītājiem tiks piedāvāta latviešu klasiķes, gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde, kurā būs skatāmas gleznas no privātkolekcijām. Šī būs unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski.

Cēsu pils klētī būs skatāma mākslinieka Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna "Mākslīgais miers IV". Idejiski šo darbu var uzskatīt par turpinājumu ciklam, kas pirms trim gadiem bija eksponēts 54.Venēcijas mākslas biennālē Latvijas republikas paviljonā. Savukārt Cēsu alus brūzī tiks izstādīta Artūra Puntes multimediālā instalācija "Dzeja interjerā", kā arī Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa "North by Northeast" ("Ziemeļi - Ziemeļaustrumi") - Latvijas paviljona ekspozīcija 55.starptautiskajā Venēcijas mākslas biennāles izstādē.

Jaunā koncertnama kinozālē skatītāji varēs noskatīties leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes veidoto kino mūziklu zelta izlasi. Atklāšanas seansā 13.jūlijā tiks demonstrēta Ernsta Lubiča filma "Viena stunda ar tevi" (1932), bet kopumā tiks izrādītas 13 filmas, kas tapušas laikā no 1932. līdz 1952.gadam un kļuvušas par kino mūziklu zelta klasiku. Seansi notiks otrdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas un svētdienas vakaros.

Viens no centrālajiem mūzikas notikumiem būs simfoniskās mūzikas koncerts "Ravela Šeherezade un Štrausa varonis", kas koncertzālē "Cēsis" notiks 25.jūlijā. Tajā piedalīsies soprāns Kristīne Gailīte un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar māksliniecisko vadītāju Andri Pogu pie diriģenta pults. Koncerta programmā skanēs Morisa Ravela "Jokdara rīta dziesma" un vokālais cikls "Šeherezade", kā arī Riharda Štrausa grandiozā simfoniskā poēma "Varoņa dzīve". Bet 26.jūlijā notiks Šveicē dzīvojošās latviešu pianistes Artas Arnicānes un Īlingas simfoniskā orķestra (Londona) koncerts "Maskata tango un Elgara simfonija".

Kā katru gadu, koncerti notiks arī Svētā Jāņa baznīcā. Ar "Gruzijas dvēseli gruzīnu balsīs" baznīcas velves 12.jūlijā piedziedās gruzīnu vīru grupa "Iberi". Savukārt Ineses Galantes solokoncertā 18.jūlijā dziedātāja kopā ar ērģelnieku Aivaru Kalēju aicinās baudīt Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi korāļus un operu ārijas. Kamerkoris "Stella Montis" (Francija) baznīcā 27.jūlijā izdziedās "Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas".

Savukārt Cēsu meža skolas kamerzālē 19.jūlijā notiks "Dziesmu un romanču vakars", kas veltīts vienam no visu laiku izcilākajiem Latvijas basiem - dziedātājam Nikolajam Goršeņinam. Koncertā piedalīsies mecosoprāns Ieva Parša, basbaritons Rihards Mačanovskis, jaunais baritons Igors Martaks, kam šis būs viens no pirmajiem lielākajiem publiskajiem iznācieniem, kā arī pianisti Herta Hansena un Mārtiņš Zilberts.

Festivāla teātra programmā iekļautas četras skatītāju un profesionāļu atzītas trīs Latvijas teātru  izrādes. Cēsu koncertzāles skatuvi 1. un 2.augustā apdzīvos Liepājas teātra muzikālais dzīvesstāsts "Piafa"  (režisore Laura Groza-Ķibere), 7.augustā būs skatāma Latvijas Nacionālā teātra "Mollija saka jā!" (režisors Pēteris Krilovs) un 9.augustā "Jūtu tektonika" (režisors Mihails Gruzdovs), bet 8.augustā būs skatāma Dailes teātra izrāde "Vecpuiši un vecmeitas" (režisors Regnārs Vaivars).

Arī šogad gardēži un estēti aicināti uz gastronomisko performanci Cēsu alus brūzī, kur 12.jūlijā "Nepieradinātās vakariņas  turpinās.." apspēlēs 1,61803398875 - zelta griezumu, sauktu arī par dievišķo skaitli dabā,  mākslā, arhitektūrā, mūzikā, dizainā un arī gastronomijā.  

Kā norāda Cēsu mākslas festivāla rīkotāji, grandiozs notikums gaidāms Cēsu pils parka estrādē, kur 19.jūlijā notiks grupas "Instrumenti" koncertšovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt