Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrs iekārtots atjaunotā sinagogas ēkā. Tās plašumā atbalsojas skaņas un pie plašām sniegbaltām sienām šobrīd kārtojas jaunā izstāde. Vasaras beigās iedvesmu izstādei kuratore Līga Lindenbauma meklēja tepat Sabilē. Tie, kas tur bijuši, zina, ka Sabilei raksturīgas ne tikai vīnogas, bet arī kolorīts leļļu dārzs, sienu gleznojumi, šķības mājas un citas ''odziņas''.
“Un tā arī tapa ideja, ka izstāde sauksies “Iekāres objekti”, ka būs amatniecība plus laikmetīgā māksla, kas runā par patēriņu, par patērēšanas kultūru, par māniju vai lietu gribēšanu un iegūšanu,” skaidroja izstādes kuratore Līga Lindenbauma.
Sinagogas ēkas ārējo sienu saulainam oranžumam pa vidu šobrīd gozējas koši rozā un lillā plakāts, kas liecina par izstādes gaidāmo spilgtumu. Ar nosaukumu “Iekāres objekti”, kas pirmajā mirklī dažiem varbūt asociējas ar ko citu, izstādes veidotāji spēlējušies apzināti – tā stāsta kuratore.
“Gribas arī caur šo izstādi, arī caur nosaukumu tiešām likt cilvēkiem padomāt, kas tad ir tās lietas, ko mēs iekārojam. Jo bieži vien tā iekāre mūsdienās ir daudz vairāk saistīta ar lietām, patēriņa lietām, statusu, simboliem un tamlīdzīgi. Mūsdienās tas sekss jau parādās otrajā plānā,” sacīja Lindenbauma.
Sabili dēvē par pilsētu ar odziņu. Tieši to pašu var teikt arī par amatniekiem, kas būs redzami izstādē, jo viņu vidū būs vīrietis-audējs, kolorīts rotkalis, viena no pieredzējušākām rokdarbniecēm, vietējie keramiķi, ādu apstrādātāji un citi.
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītāja Ginta Petra atklāja, ka no dažiem pozitīvu atbildi izstādei nemaz nebija tik viegli panākt. “Bet es ceru, ka tas attaisnojās, ka viņi paši būs priecīgi un gandarīti par notiekošo,” sacīja Petra.
Izstāde iekārtota, domājot par kiču un kempu. Izstādes kuratore skaidroja, ka kičs ir mīlestība pret efektivitāti, grandiozitāti, ko bieži vien saista ar bezgaumību, bet kemps jau ir kiča sakāpinājums.
“Tās bija tās lietas, par kurām es arī domāju, veidojot šo izstādi, un patiesībā es domāju arī par Sabili. Piemēram, ja kiča iezīmes, kas parādās pilsētā, ja tās varētu tā aizvilkt un sakāpināt līdz tādam kempa līmenim, tad tas jau kļūtu par tādu tiešām gaumīgu pārspīlējumu, un tad es teiktu, ka Sabile arī ļoti daudz ko iegūtu,” norādīja Lindenbauma.
Kuratorei uzreiz bija skaidrs, ka izstādē jābūt mākslinieka Pauļa Liepas darbiem, kas izstādes vajadzībām deponēti no Zuzānu kolekcijas. Tās ir atsauces uz trokšņaino interneta vidi un tajā notiekošo saziņu caur dialogu logiem jeb runas burbuļiem, simboliem un elementiem.
Paulis Liepa ieskicēja savus darbus izstādē: “Var ņemt kaut vai informācijas gūzmu un grēdu, un jucekli, kas vārās mums visapkārt. Bezmaz kā tādi gruži un krikumi, kas mētājas kaut kur uz galda vai atvilktnēs cilvēkiem – kaut kas, kas ir iekrājies un ik pa brīdim uzpeld kā kaut kādi ikdienas sīkumi vai neizdarītas lietas. Vai lietas, kas nodarbina prātu visu laiku.”
Pienākot tuvāk mākslinieces Martas Veinbergas darbiem, var redzēt, ka tie veidoti no lielveikalu akciju uzlīmītēm. Viņa stāsta par padomju laikiem, kad visiem mājās bija vienādas lietas, un patiesībā nekas jau nav mainījies šobrīd, kad akciju dēļ tiekam pie vienādiem priekšmetiem.
Marta Veinberga savu laikmetīgās mākslas darbu ar uzlīmēm salīdzina arī ar amatniecību: “Tas ir kaut kas tāds, kas prasa lēnu, ilgstošu darbu. Savā ziņā tehnisku, bet reizē tur ir savi meistarstiķi. Un man liekas, ka šī varētu būt viena no tēmām, kas ir arī klātesoša – amata prasme, tas, ka ieguldi daudz laika un beigās radi priekšmetu. Protams, mākslā savādāk ir tas, ka tur ir pats tas mākslas saturs, tā ideja, kas amatniecībā nav tik daudz. Tur vairāk ir tīri praktiskais moments. Bet es domāju, ka tās paralēles viennozīmīgi var savilkt arī tādā ziņā.”
Ik dienu kāds no astoņiem izstādes māksliniekiem būs sastopams Sabilē, lai klātienē apmeklētājiem pastāstītu gan par saviem darbiem, ideju un to, kā pie iekāres objektiem tikt. Nozīme ir arī tieši ziemas periodam, kāpēc izstāde durvis ver tieši šobrīd.
“Kā jau mēs zinām, tas šis ziemas laiks, saulgriežu laiks, Ziemassvētku laiks ir ļoti piemērots tam, lai tiktu pie “iekāres objektiem”,” sacīja centra vadītāja Ginta Petra.
Izstāde Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā būs apskatāma līdz nākamā gada 30. janvārim.
