Nacionālās mākslas vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkņi papildina pie Krievijas vēstniecības noliktos plakātus. Gleznošanas pasniedzēja Ieva Putniņa stāsta, ka jauniešiem tika dota radoša brīvība: "Pašā sākumā, sakot, ka jāuztaisa plakāts, bija diezgan liels klusums un neizpratne, no kuras puses var runāt par šo tēmu."
Katrs semiotiskās zīmes un darba vēstījumu izvēlējies pats. Valērija stāsta, ka pašai radinieki dzīvo Ukrainā, ar tiem sazināties izdodas reti. Viņas vēstījums ir tiešs – Putina galvā ir tikai posts.
"Šis ir agresors, šis ir cilvēks, kurš visu to sāka. Un viņš nebūs tas, kuru nošaus kaujā. Viņš nebūs tā civilpersona, kura cieš no tā uzbrukuma,’" saka Valērija.
"Viņi sākumā neteica, cik Krievu karavīru ir nomiruši. Ukraina saskaitīja 5000, viņš pateica, ka 500. Neviens negrib karu. Tikai viņš, viņš kā tirāns. Tāpēc es viņu uzzīmēju kā Hitleru. Es gribu, lai tas ir personīgāk. Lai viņi saprot, ka mēs saprotam, kas notiek," par savu darbu stāsta Klaudija.
"Šeit ir Ukrainas karogs kā saule, jo pašās beigās Ukraina uzvarēs. [..] Saulespuķe mums ir kā Ukrainas puķe. Tas ir iespaidots no tā, ka bija tā vecmāmiņa, kura teica krievu zaldātiem, ka šeit ir saulespuķu sēklas, lai ieliek kabatās. Kad viņi nomirs, tad vismaz uzplauks puķes," saka Luīze.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
