"Beidzot mums ir iespēja parādīt lielisko, izcilo kolekciju, kas tādos apmēros un tādā mākslinieciskajā vērtībā laikam Latvijā ir vislielākā un visnozīmīgākā," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" gandarījumu neslēpj Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja Zane Melāne. Kopā ar viņu dodamies uz jauno izstāžu telpu – Martinsona māju. Kādreizējā pulvera noliktava nu pārtapusi par Pētera Martinsona laikmetīgās keramikas glabātuvi, kas ļauj skatīt keramiķa mākslas darbu daudzveidību un paša mākslinieka radošo brīvību, uzsver Melāne:
"Neatkarība un uzdrīkstēšanās bija vēl viens no vadmotīviem, kam sekoja Pēteris Martinsons, darot mazliet savādāk, darot vairāk – tāpēc eksperimenti ar keramikas materiāliem un tehnikām vainagojās izcilos mākslas darbos."
Pirms deviņiem gadiem, kad tika atklāts Marka Rotko mākslas centrs, viena no centrālajām ekspozīcijām bija keramiķa Pētera Martinsona kolekcijas izstāde, kuru mākslinieks pats arī iekārtoja. Šo kolekciju Martinsons uzdāvināja Rotko centram – vairāk nekā 300 keramikas darbus un grafikas, kurus pats sauca par saviem bērniem, uzsverot, ka viņa bērni viņa mūža nogalē ir atgriezušies mājās. Daugavpils ir keramiķa dzimtā pilsēta. Tajā pašā gadā, dažus mēnešus vēlāk keramiķis aizgāja mūžībā. Jāteic, kolekcija ir divtik palielinājusies, pateicoties mākslinieka ģimenei, kolēģiem un domubiedriem, kas darbus Rotko centram dāvinājuši no saviem privātajiem arhīviem.
"Keramikas projektu vadītājs Valentīns Petjko veidoja šo ekspozīciju un nosauca to par "Sapņu pilsētu", skaidro Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja. "Un podesti, kas šeit virknējas viens pēc otra, nodēvēti Pētera Martinsona iniciāļos, lai vieglāk orientēties, veido tādas kā ēkas – augstākas, zemākas –, uz kurām izvietoti keramiķa mākslas darbi." Darbi izstādīti plašā telpā, kuru griestus rotā velves. Zāles pirmajā daļā pastāvīgā ekspozīcija – Pētera Martinsona keramika. Savukārt Martinsona mājas mainīgo izstāžu daļā kā pirmā ir apskatāma "Ķīpsalas keramika", rādot arī viņa laikabiedrus.
Jāatgādina, ka Pēteris Martinsons pēc izglītības ir arhitekts. Tā kā viņš bija ļoti aizrāvies ar alpīnismu un kalnu pārgājieniem vajadzēja garus vasaras atvaļinājumus, Martinsons pieņēma uzaicinājumu kļūt par Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas pedagogu. Skolā iepazinies ar kolēģiem no keramikas nodaļas, viņš sāka nodarboties ar mālu. "Tas, kas veido viņa keramiku, ir arī viņa arhitekta izglītība. Arhitektoniskās būves, stacijas, torņi (arī kā skices un meti) parādās viņa darbos gan porcelānā, gan mālā un šamotā," skaidrību vieš Melāne. "Protams,
porcelāns bija viens no viņa iemīļotākajiem materiāliem, ar ko viņš sāka strādāt 80. gados. Viņam patika zināmi izaicinājumi, jo porcelāns ir materiāls, kurš, kā viņš pats teica, prasa īpašu attieksmi pret sevi."
Martinsona mājas garajā gaitenī arī mākslinieka grafikas reprodukcijas – tās pārnestas uz stikla.
"Martinsons bija no tās paaudzes, kas Latvijā mainīja keramikas nozari no dekoratīvi lietišķās mākslas uz mākslas pasauli, izveidoja to par pilnvērtīgu mākslas mediju," stāsta Marka Rotko mākslas centra pārstāvis Aivars Baranovskis. "Pēteris Martinsons varbūt pat Latvijā nav tik zināma persona, cik viņš ir zināms ārpus Latvijas. Tik tiešām ārpus Latvijas viņš ir tāds kā magnēts, kurš konkursa izstādei "Martinsona balva" pievelk cilvēkus tieši ar savu vārdu. Viņš ir pasaulē viens no atpazīstamākajiem keramiķiem [..]."
Zanei Melānei keramiķi izdevās iepazīt tuvāk trīs stundu garā intervijā, kas vēlāk pārtapa grāmatā "Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti. Pēteris Martinsons". Viņa atceras, ka mākslinieks runāja lēnām, pārdomāti un no viņa strāvojusi īpaša aura, viņa personība bijusi ļoti harismātiska: "Trīs stundu ieraksts pēc tam vēl kādu laiku dzīvoja manī, tāpēc arī radās ideja to transkribēt, papildināt ar komentāriem (komentējot dzīves stāstā minētās personības, notikumus), ar mākslas darbu reprodukcijām, fotogrāfijām, arhīva materiāliem un izdot."
Martinsona mājā vēlas attīstīt arī pētniecību. Rotko mākslas centram ir keramiķa piezīmes, skices, fotogrāfijas, dokumenti, un tas ir pateicīgs materiāls pētniecisko darbu veikšanai par Pētera Martinsona personību.
Mākslas centra vadītājs Māris Čačka ir pārliecināts, ka, kolekcijai kļūstot plašākai, būtu jāīsteno nākamais ambiciozais mērķis – krātuves izveide. No pašvaldības jau saņemta ēka, kurai pandēmijas laikā veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. "Šobrīd esam ceļā pie tehniskā uzdevuma un tehniskā projekta, lai vismaz līdz 2027. gadam mums būt vēl viena ēka cietoksnī sakārtota un arī publiski pieejama. Krātuve, protams, būs ar atvērtās krātuves principu. Tur pārcelsies virkne mūsu darbnīcu, kurās turpmāk varēs strādāt simpoziju dalībnieki un individuālo rezidenču mākslinieki. Tas būs vēl viens dzīvs punktiņš tepat pāris kvartālus tālāk cietoksnī. Tur ir brīnišķīga piegulošā teritorija, kur dārza daļā ienāks tēlniecības objekti. Ir virkne ideju, ko vēl šeit varētu realizēt," pauž Čačka.
